Veikalam Mātera un Lielās ielas stūrī, kur tirgo apģērbus, pašlaik vajadzētu būt nojauktam. Taču tas netiktu pat uzcelts, ja Jelgavas Dome pirms septiņiem gadiem nebūtu pieņēmusi prettiesisku lēmumu atļaut paplašināt daudzdzīvokļu ēkas pirmo stāvu. Tiesu instances cita pēc citas atzinušas, ka pašvaldības rīcība un tai sekojusī būvniecība bijusi nelikumīga, taču Augstākās tiesas nepārsūdzamo spriedumu Jelgavas Dome jau otro gadu nesteidzas izpildīt un uzskata, ka nams nemaz nav jānojauc. Kūtra ir arī policija un prokuratūra, kam pie atbildības jāsauc virkne pašvaldības amatpersonu, jo Augstākā tiesa izsmeļošā lēmumā pateikusi priekšā – tās ilgstoši rīkojušās acīmredzami prettiesiski.
Līdz pat 2002. gadam Mātera ielas 23/25 piecstāvu ēkas pirmā stāva galā Lielās ielas pusē bija pārtikas veikaliņš. Šīs mājas iedzīvotāji, no kuriem divas trešdaļas ir pensionāri, toreiz bija ieraduši pēc maizes klaipiņa svētdienas rītā aizskriet istabas čībās, pie reizes sagādājot arī citas ikdienā nepieciešamas preces. Šie paši pensionāri pirms septiņiem gadiem akli noticēja veikaliņa saimnieka – SIA «Polans» īpašnieka Andreja Polija – solījumiem. Viņš apgalvoja, ka labiekārtos mājas pagalmu, noasfaltēs piebraucamos ceļus un pārtikas veikals turpinās darbu. Pretī viņš lūdza vien mājas iemītnieku parakstus, ka viņi piekrīt tirgotavas telpu paplašināšanai. Viena paraksta panākumsUzņēmējs A.Polijs 2002. gada rudenī vērsās Jelgavas Domē ar lūgumu ļaut paplašināt esošā veikala telpas, tirgotavai uzceļot piebūvi. Lai to akceptētu, bija nepieciešama pilnīgi visu nama dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo iecerētie darbi – ārsienu un komunikāciju pārbūve un jaunas ēkas uzcelšana – saistīti ar mājas kopīpašumu. 2003. gadā Domes deputāti un pēc gada arī pašvaldības Būvvalde noticēja A.Polija iesniegtajiem dokumentiem. Nepārbaudot tur minēto ziņu atbilstību patiesībai, tā izsniedza atļauju celt veikala piebūvi. Bažas izgaisināja arī pašvaldības kapitālsabiedrības «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» izsniegtais dokuments, kurā minēti visu dzīvokļu īpašnieki, kam pretī likts katra paraksts par piekrišanu būvniecībai. Apgabaltiesa vēlāk šo rīcību savā spriedumā nosaukusi par formālu pieeju, jo vienīgie ticamie dati ir Zemesgrāmatā, nevis pašvaldības kapitālsabiedrībā.Taču viena mitekļa saimnieki jau 2002. gada 23. jūlijā bija nomainījušies. Zemesgrāmatā par 4. dzīvokļa īpašnieci tika ierakstīta Aina Nagle. Viņa, diplomēta juriste, bija izbrīnīta, kad zem sava dzīvokļa logiem ievēroja pārbūves darbus, kas varēja ietekmēt nesošo sienu un līdz ar to viņas īpašuma stāvokli. A.Nagle nebija piekritusi būvniecībai, un tagad viņa saka – arī daļa citu parakstu ir viltoti. Būvvalde ignorē tiesu spriedumusPāris nedēļu pēc tam, kad Būvvalde bija izsniegusi atļauju darbiem, 24. maijā A.Nagle vērsās Jelgavas Domē, aicinot pārtraukt ar viņu nesaskaņotos darbus. Uz dažiem mēnešiem Būvvalde nelikumīgo rīcību apturēja, tomēr jau 2005. gada sākumā Jelgavas Dome lēma – A.Polijs var turpināt būvniecību. Juriste A.Nagle 2005. gada aprīlī vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pēc diviem gadiem tā atzina, ka Jelgavas Domes rīcība, neapturot vai neatceļot veikala paplašināšanas darbus, bijusi prettiesiska. Pirmās instances lēmumu 2008. gada 16. jūnijā apliecināja arī Administratīvā apgabaltiesa, taču Jelgavas Dome to pārsūdzēja vēlreiz un likumus nolēma ignorēt – tā paša gada 11. augustā pašvaldība nu jau paplašināto veikalu pieņēma ekspluatācijā.Augstākā tiesa pērn 16. martā pieņēma beidzamo un nepārsūdzamo spriedumu, piekrītot iepriekšējām tiesām un atzīstot virkni nelikumību Jelgavas Domes darbā. Nav ne pagalma, ne ceļa, ne maizesTagad A.Nagle sarunā ar «Ziņām» atzīst, ka piemuļķota ir ne vien viņa, bet visi mājas iedzīvotāji. Pagalms aizvien nav sakārtots, piebraucamais ceļš vienās bedrēs, bet solītā pārtikas veikala vietā nu darbojas apģērbu tirgotava. A.Nagle savu atļauju sākt darbus, kas tagad jau pabeigti, tā arī nav devusi. Saskaņā ar tiesas spriedumā lasāmo nelikumīgi uzbūvētā ēka ir jānojauc, taču pagājis jau gads un astoņi mēneši, bet nams stāv neskarts. «Iedzīvotāji jūtas apkrāpti, jo cerēja, bet pagalms palicis šausmīgs,» apliecina arī mājas vecākā Sandra Feldmane. SIA «Polans», kas pensionāriem tur solīja maizes veikalu, tagad bez darba palikusi pati. Firmas īpašnieks A.Polijs telefonsarunā rupji atrauca, ka viņam gar veikalu vairs nav daļas, jo to pārdevis. «Ziņas» noskaidroja, ka tā jaunā saimniece ir viņa sievai Olgai Polijai piederošā nekustamo īpašumu tirgus firma «Mītavas birojs». O.Polijas mobilais tālrunis bija izslēgts, bet biroja telefoni atslēgti. Acīmredzamas nelikumībasAugstākā tiesa spriedumā norāda, ka Jelgavas pašvaldības un SIA «Polans» rīcība apzināti bijusi prettiesiska, jo celtniecība tika turpināta un būve pieņemta ekspluatācijā jau pēc tam, kad iepriekšējās tiesu instances lēma par sliktu Domei un arī Augstākās tiesas Senāts divas reizes noraidījis firmas lūgumus, atzīstot tos par nelikumīgiem. «Acīmredzami prettiesiska pašvaldības amatpersonu un trešās personas [SIA «Polans»] rīcība,» ar tādu pamatojumu Senāts informēja Ģenerālprokuratūru. Izmeklēt Jelgavas Domes amatpersonu rīcību, lai tās sauktu pie atbildības, uzticēts Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarotājiem. Policijas pārstāve Ieva Sietniece «Ziņām» skaidro, ka likumsargi šajā lietā sākuši kriminālprocesu pēc divām Krimināllikuma nodaļām – par noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju (tiesas spriedumu nepildīšana, apzināti nepatiesi ziņojumi, pierādījumu viltošana u.c.) un par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (kukuļņemšana, neatļauti mantiski darījumi u.c.). Pavasarī apritēs divi gadi kopš izmeklēšanas sākuma, bet I.Sietniece neņemas prognozēt, vai un kad Domes un Būvvaldes amatpersonas tiks sauktas pie atbildības. Šajās Kriminālprocesa likuma nodaļās paredzēti ne tikai bargi naudas sodi, bet arī brīvības atņemšana līdz 12 gadiem. VIEDOKĻIJelgavas Domes viedoklis Apgabaltiesa norādījusi, ka, lai gan būvatļaujas izsniegšana bez kopīpašnieka piekrišanas bijusi prettiesiska, turpmākās tiesiskās attiecības, tostarp par būves nojaukšanu, kopīpašnieku starpā ir risināmas civiltiesiskā kārtībā – kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties vai arī izšķirot strīdu tiesā civilprocesuālā kārtībā. Būvvaldei būtu jāpieņem lēmumi atkarībā no turpmākās situācijas. Līdz šim pašvaldībā nav iesniegta kopīpašnieku vienošanās, kā arī nav informācijas par to, ka strīda izšķiršana būtu sākta civilprocesuālā kārtībā tiesā. Pašvaldības atbildīgās amatpersonas pagaidām nav sodītas, jo to darbības izvērtēšana bija Jelgavas Kriminālpolicijas kompetencē. Saistībā ar šo lietu 2009. gadā pašvaldība policijai sniegusi pieprasīto dokumentu kopijas. Līga Trubiņa, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Jelgavas Domei būtu jāņem vērā tiesas spriedums, ar kuru pateikts, ka Jelgavas Domes izdotās būvatļaujas bijušas nelikumīgas un tāpēc atceļamas. Visas tiesu instances ir apmierinājušas pieteicējas lūgumu, taču administratīvās tiesas kompetencē neietilpst panākt, lai ēka tiktu nojaukta. Ja pašvaldības rīcība neseko, tiesa ir norādījusi, ka A.Nagle var celt civilprasību Jelgavas tiesā, aicinot likt nojaukt ēku, jo tā uzcelta nelikumīgi. Piekrītu, ka šī situācija ir absurda, jo tiesas lēmumi tiek ignorēti un tas var veicināt turpmākas prettiesiskas darbības. Taču vēlos uzsvērt, ka Augstākā tiesa šajā ietā pieņēmusi blakus lēmumu, lūdzot Ģenerālprokuratūru izmeklēt Jelgavas Domes darbības, kas acīmredzami bijušas apzināti prettiesiskas.
