Padomju laikā pārtrauktā Ziemassvētku balles tradīcija Jelgavā atsākās 1986. gadā.
Gaidot Ziemassvētkus un gadu miju, Jelgavā izrotātas piecas egles. Tradīcija, iespējams, nāk vēl no Livonijas laikiem. Par to liecina Rīgas Melngalvju nama arhīvā atrastās ziņas par pirmo Ziemassvētku egli Eiropā, kas Vecrīgā esot greznota un pēc tam sadedzināta vēl tālajā 1510. gadā. Mūsu laikabiedri stāsta, kā šī tradīcija Jelgavā un tās apkārtnē kopta arī pirmskara Latvijā un padomju laikā. Zemgales deju ķēniņš Vilis Ozols atceras, ka trīsdesmitajos gados sabiedriskās vietās Ziemassvētku svinēšana sākusies dažas dienas pirms pašiem svētkiem. Uz viņa Valgundes skolu nācis Ziemassvētku vecītis, ko tēlojis kāds no pašu ļaudīm. Dziedājuši dziesmas, gājuši rotaļās. Ziemassvētku vakarā mājas tuvinieki sanākuši kopā un atšķirībā no šiem laikiem vispirms dedzinājuši eglīti un tikai pēc tam sēdušies pie svētku galda. Ziemassvētku vecītis tolaik pieticīgi izticis bez dāvanu maisa. Par eglīšu rotājumiem kalpojušas konfektes un piparkūkas. Sanāca ne šādi, ne tādi V.Ozols neatminas, ka kaut kur Jelgavā svētkos egle būtu aizdegta Otrā pasaules kara laikā. Tradicionāli izpušķota tā stāvējusi vienīgi Sv.Annas baznīcā, kur 1942. gada Ziemassvētku vakara dievkalpojumā piedalījušās pārdesmit žēlsirdīgās māsas, kas lūgušās pirms došanās uz fronti. Pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā, protams, sabiedriskajās vietās Ziemassvētki netika atzīmēti. Tad, Kremļa kurantiem dimdot, svinēja Jaunā gada atnākšanu, kad arī goda vietā bija eglīte. V.Ozols atminas, ka no 1955. līdz 1960. gadam, kad strādājis par Jelgavas kultūras nama direktoru, vienmēr Jauno gadu sagaidījis darbā ballē. «Atceros, kādā baznīcas svētku dienā, varbūt tas bija Ziemassvētkos, bet varbūt arī Lieldienās, pilsētas vadība uzdeva kultūras namā rīkot dejas, uz kurām ieeja bija par brīvu. Šāda balle rosināja jauniešus nepalikt mājās, kur varbūt tomēr tika turētas godā vecās tradīcijas. Kā jau bezmaksas pasākumā publika sanāca ne šāda, ne tāda,» stāsta V.Ozols.Atmodas vēsmasZiemassvētku svinēšana iezīmēja atmodas sākumu. Astoņdesmito gadu otrajā pusē ne vairs Vecgada vakarā, bet jau Ziemassvētkos laukos labi varēja manīt, ka saimnieki ar krāsainām elektriskajām lampiņām izrotā māju apkārtni, kur nereti auga arī kāda eglīte. Sprakšķot radio, kas 24. decembra vakarā no radiostacijas «Brīvā Eiropa» Minhenē vai «Amerikas balss» Vašingtonā pārraidīja Ziemassvētku programmu, tika pieminēta Kristus dzimšana, Latvijas valsts un tās tradīcijas. Jelgavas laicīgajā sabiedrībā Ziemassvētku tradīcijas atsācēja bija Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kuras tradicionālajai Ziemassvētku ballei šogad aprit 25 gadi. Pirmā notika 1986. gadā Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī. «Spēlēja kamerorķestris «Optimisti», dziedāja Ingus Pētersons, bija vienreizēja, neatkārtojama sajūta. Rektors Imants Gronskis bija atvērts šādai lietai. Taču, lai politiski viss izskatītos glīti, vārds «Ziemassvētki» tika sadalīts uz pusēm un sarīkojums nosaukts «Ziemas svētku balle», atceras Studentu kluba vadītāja Anita Prūse. Dūšīgākie balles rīkotāji toreiz bijuši Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studenti Jānis Bērzlaps, Aija Eglīte u.c. Prece par rubliTurpinoties «perestroikai», astoņdesmito gadu beigās sākās plaša Ziemassvētku eglīšu tirgošana. Agrākais Jelgavas Mežrūpniecības saimniecības (MRS) darbinieks Pēteris Baranovskis stāsta: «Padomju laikos inženieriem algas bija vismaz divas reizes mazākas nekā vienkāršiem strādniekiem. Tā mēs, kādi astoņi, desmit kantora darbinieki, Mežciemā nodibinājām kooperatīvu Ziemassvētku eglīšu tirgošanai. Ar mežziņiem kontakti bija labi. Eglītes cirtām viņu norādītajās vietās – novadgrāvjos, zem elektrības līnijām. «Dabiski, ka uz mežu braucām ar dienesta auto, un arī nodokļus jaunizveidotie kooperatīvi maksāja visai nosacīti (nebija jau Valsts ieņēmumu dienesta, kas to kontrolētu). Taču, par rubli vai pusotru notirgojot vairākus simtus eglīšu, katrs nopelnījām vairāk nekā pusi no inženiera mēnešalgas.» Dabai draudzīga Aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris teic, ka arī pilsētas Ziemassvētku rotai, ievērojot dabai draudzīgu nostādni, tiek pušķoti Raiņa un Stacijas parkā pie Spīdolas ģimnāzijas augošie koki. Metāla konstrukcijā izveidotā egle Hercoga Jēkaba laukumā gan ir mākslīgs veidojums, kas tapusi no 43 eglītēm garumā no 2,5 līdz 8 metriem. Taču, kā atzīst mežzinis, tā ir daudz praktiskāka nekā lielās egles, ko agrāk uzstādīja Jelgavā (un vēl tagad turpina citviet Latvijā). Proti, mazās egles tiekot ņemtas pilsētas mežā, kur tās ieaugušas nevietā. Salīdzinājumā ar lielo egli mazās atvest sanākot daudz vienkāršāk un lētāk – mežs šogad līdz novembra beigām bija ļoti slapjš. Pērnavas ielā uzstādītā sudrabegle bija augusi pie kādas jelgavnieces savrupmājas un ar savu kuplumu sākusi to apdraudēt. Tā nu šogad tā svētkos priecēs Pārlielupes iedzīvotājus.Egli Raiņa parkā šogad pirmo reizi svētkiem greznojuši Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi. Gleznotājs Gunārs Ezernieks atzīst, ka rotājumi izskatās labi. Ziemā egles jau pašas par sevi esot skaistas.
