Krīzes laikā Kalnciemā nav īstenojušās ne čipsu, ne plova, ne arī kādas citas ražotnes ieceres, kuru autori cerēja izmantot īpaši atbalstāmajai ekonomiskajai zonai pienākošās nodokļu atlaides. No šā gada tāda statusa Kalnciemam vairs nebūs.
«Savam pirmajam projektam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņēmām atteikumu. Esam iesnieguši vēl vienu projektu, kura rezultāti būs zināmi gada sākumā,» stāsta Artis Paegle, kurš čipsu ražotnes izveidei Kalnciemā noīrējis agrākā bērnudārza ēku. Pirmo pieteikumu A.Paegle iesniedza, jo Kalnciems bija vienīgā vieta toreizējā Jelgavas rajonā, kam 1998. gadā bija piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss. Taču no 1. janvāra tas gan Kalnciema pagastam, gan vēl sešām teritorijām Zemgalē tiek noņemts. A.Paegle teic, ka viņš tomēr cer atrast citas līdzfinansējuma iespējas. Izskatot pirmo projektu, konkursa komisija kā trūkumu minējusi faktu, ka Kalnciems ir pārāk tuvu Rīgai. Atbalsts pirmkārt pienākoties nomaļākām vietām. Pirms gada A.Paegle klāstīja, ka ražotnes izveidē plāno ieguldīt 150 tūkstošus latu, bet vēl tikpat lielu summu piesaistīt no ES. Viņš kopā ar partneriem plāno radīt uzņēmumu, kurš strādātu pēc jaunas, Latvijā vēl neievestas tehnoloģijas, kur ražošanas procesā tikpat kā netiktu izmantota eļļa. Pašlaik A.Paegle ir bezdarbnieks, kurš sabiedriskā kārtā pilda gandrīz četru tūkstošu locekļu lielās Rīgas Lutera draudzes priekšnieka pienākumus. Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja Gaļina Koroļova teic, ka līdz gada beigām pašvaldība domājot pārskatīt nomas līgumu ar A.Paegli par agrāko bērnudārza ēku Draudzības ielā 14, kas piecus gadus stāv tukša. G.Koroļova atzīst, ka nav īstenojušās arī citas jauno uzņēmumu ieceres. Taču bezdarbnieku skaits Kalnciemā esot nedaudz mazinājies. Pirms pusgada bez darba bijuši reģistrēti divi simti, bet tagad – ap 180. Darbu cilvēki lielākoties atrodot Rīgā.
