Latvijā turpina samazināties to pamatskolēnu skaits, kuriem ir labi un izcili sasniegumi vairākos mācību priekšmetos, tostarp lasīšanā, secināts starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā. Izglītības ministrija gan norāda, ka mūsu bērniem ir ceturtais augstākais uzlabojums lasītprasmē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šo tendenci apstiprina arī Jelgavas pilsētas un novada izglītības iestādes.
«Pirms vairākiem gadiem skolā veicām aptauju par brīvā laika pavadīšanu. Piedalījās visi audzēkņi. Viens no jautājumiem bija, vai skolēni brīvajā laikā izvēlas lasīt grāmatas. Rezultāts mūs nepatīkami pārsteidza, tāpēc sākām intensīvi domāt, kā situāciju uzlabot,» stāsta Jelgavas 4. pamatskolas direktora vietniece Aija Kuķalka. «Rītausmas stundā» lasa visi kopā Aptauja atklājusi, ka 2. klasē lasīšanu kā brīvā laika pavadīšanas veidu izvēlējušies vairāk nekā 80 procenti bērnu. Ar katru klasi šis procents samazinājies, līdz 6. klasē labprāt lasījuši 16 procenti meiteņu un tikai seši procenti zēnu. Lai mainītu šo tendenci, Jelgavas 4. pamatskolas skolotāji likuši galvas kopā un izstrādājuši radošo darbu «Kā ieinteresēt skolēnus lasīt grāmatas». Tajā ietverti uzdevumi bērniem, kā arī metodiskie ieteikumi pedagogiem un vecākiem, kas mudina skolēnus uz lasīšanu caur dažādiem mācību priekšmetiem.Lasīšanas veicināšanā lielu darbu dara skolas bibliotēka, un lasītāju skaits pāris gados audzis vairāk nekā uz pusi (no 200 bērniem 2008. gadā līdz 440 šajā pusgadā). «Piedalāmies programmā «Bērnu žūrija», kurā skolēniem jāizlasa un jānovērtē noteikts skaits grāmatu. Audzēkņi arī aktīvi raksta radošos darbus, ilustrē grāmatas. 97 skolēni iesaistījušies bibliotēkas brīvprātīgo darbā,» turpina A.Kuķalka, īpaši izceldama divus pasākumus, kas veltīti lasīšanai. Otro gadu izglītības iestādē tiek rīkota «Rītausmas stunda», kuras laikā visi skolēni vienlaicīgi desmit minūtes lasa kāda darba fragmentu un pēc tam to pārrunā. Savukārt pirms Ziemassvētkiem notiek «Adventes laika lasīšana», kad bērni lasa priekšā saviem vecākiem. «Ja mājās būs tradīcija lasīt grāmatas, bērns to turpinās,» pārliecināta direktora vietniece, izceldama ģimenes lomu lasītprasmes veicināšanā.Nevajag uzspiest«Manuprāt, tas atkarīgs no bērna rakstura un interesēm, vai viņš būs grāmatu lasītājs. Cits ir īsts grāmatu «tārps», kamēr otru tas pārāk neinteresē. Nezinu, vai tādēļ viņš būtu jāpiespiež,» uzskata trešklasnieka Filipa mamma Ieva Gromska. Viņa stāsta, ka skolā dēlam notiek ārpusklases lasīšanas stundas, kurās jāpastāsta par nedēļas vai divu laikā izlasītu darbu. Vasarā uzdots izlasīt vismaz trīs grāmatiņas. Tas ģimenē tiekot uztverts kā pienākums, kurš jāizdara. Pārējais atstāts dēla ziņā. Brīvajā laikā viņš gan lasot maz – lielākoties žurnālus –, taču sekmes citos priekšmetos, īpaši matemātikā, ko cieši saista ar lasītprasmi, esot labas.Skolēni ir pārslogoti«Neuzskatu, ka mums būtu zems lasītprasmes līmenis, ko cenšas pārmest īpaši lauku skolām. Manuprāt, tieši laukos skolēnu lasītmākai tiek pievērsta pastiprināta un vairāk individuāla uzmanība,» pārliecināta Elejas vidusskolas direktora vietniece Marianna Madžule. Viņa stāsta, ka lielākā daļa bērnu turas lasītprasmes vidējā līmenī. Lielu problēmu neesot arī krievu tautības skolēniem. Divi audzēkņi gan cieš no disleksijas (zemas lasīšanas spējas), ar viņiem pedagogi strādā individuāli.«Skolā rīkojam lasīšanas seminārus, kuros bērni piedalās kopā ar vecākiem. Vasarā obligāti dodam līdzi sarakstu, kuras grāmatas iesakām izlasīt. Taču lielākā problēma skolēniem, manuprāt, ir pārslodze. Piemēram, dabaszinībās 3. klasē bērniem jāmācās lietas, par kurām viņiem nav izpratnes. Tās neatbilst viņu vecumam. Arī darba burtnīcu varētu būt mazāk,» teic M.Madžule.
