Cenu pagasta kooperatīvā sabiedrība «agroserviss «Lemesis»» dibināta 1992. gadā, likvidējoties sovhozam «Lielupe».
Cenu pagasta kooperatīvā sabiedrība «agroserviss «Lemesis»» dibināta 1992. gadā, likvidējoties sovhozam «Lielupe». Agroserviss nodarbojas ar lauksaimniecības darbiem un ar pakalpojumu sniegšanu pagasta iedzīvotājiem. Sabiedrības dibināšanā ar kapitāla daļām piedalījās 116 paju biedru. Tagad to skaits ir 62. 19. martā notika kooperatīvās sabiedrības gada pārskata sapulce.
Pagājušajā gadā pirmoreiz strādāts ar zaudējumiem
1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu ieņēmumi samazinājušies par diviem tūkstošiem latu. Ieņēmumi ir 8285 latu, bet izdevumi – 8533 latu, tātad zaudējumi – 279 latu. «Lemeša» grāmatvede Mārīte Valtere par galveno zaudējumu rašanās iemeslu uzskata cenu palielināšanos rezerves daļām. Vēl kā cēloņi tika minēti paju īpašnieku lielais skaits, kas pieprasa izmaksāt pajas. Agroservisā praktizē arī pakalpojumu sniegšanu, izmantojot atlikto maksājumu. «Lemesis» cenšas samaksāt nodokļus. Mīnusus rada arī tas, ka tiek rēķināti amortizācijas atskaitījumi, kaut gan tehnika netiek izmantota. Turklāt agroserviss nesaņem dotācijas.
Lai segtu zaudējumus, tiks izlietoti 184 lati no iepriekšējā gada peļņas un 95 lati no rezerves fonda. Agroserviss strādā tikai ar Krievijā ražotu tehniku, kas ir veca un lūst. 23. aprīlī ir gaidāma tehnikas skate, tātad paredzami jauni izdevumi.
«Lemesī» strādā astoņi darbinieki: trīs traktoristi, trīs sargi, valdes priekšsēdētājs un grāmatvede. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Egons Leikums nereti pilda arī traktorista, sarga un citus pienākumus.
Taču par spīti iepriekš minētajām problēmām šogad tāpat kā citus gadus tiks iepirkta degviela un uzsākti pavasara sezonas darbi.
Nauda neienāk, jo samazinās pakalpojumu daudzums
Konstatēja paju biedrs un zemnieku saimniecības īpašnieks Laimonis Jēkabsons, kas pagājušajā gadā izmantojis «Lemeša» pakalpojumus par 814,6 latiem, bet varējis saņemt tos arī par 1068 latiem. Par 254 latiem zemnieks pakalpojumus meklējis citur. Kāpēc?
– Tāpēc, ka «Lemesis» nespēj sniegt to, ko es pieprasu, – paskaidroja zemnieks.
Kā piemēru viņš minēja, ka kartupeļu lakstu pļaušanu gaidījis četras dienas, bet, tā kā kooperatīva lakstu pļāvējs salūzis, tos nopļāvis cits. Savukārt pieprasītās salmu preses vietā viņam iedota savācējpiekabe, kas katru dienu atvedusi vienu kravu, tāpēc ka «citiem arī vajagot». Saimniekam pēc salmiem atlicis braukt uz Eleju.
Diskusijas raksturo gada pārskatu
Daži paju biedri nav apmierināti ar pakalpojumu izcenojumiem un apgalvo, ka tie tik augsti tāpēc, ka neesot konkurences. Grāmatvede iebilst, ka konkurence esot no privātīpašnieku puses, bet «Lemesis» no tās nebaidoties. Agroservisa pakalpojumus galvenokārt izmanto mazo zemju (mazāk par vienu hektāru) īpašnieki. Šogad paliekot spēkā pagājušā gada izcenojumi. Daži no tiem: aršana – 20 latu par hektāru, izstrādes norma traktoristam – 3,5 ha dienā; kultivēšana – 10 latu par hektāru; frēzēšana – 11 latu, sēja – 10 latu; kūtsmēslu vešana – 7,5 lati, norma – trīs kravas stundā. Pārbraucieni – 0, 20 lati par kilometru plus PVN.
Agroservisam ir tikai viena siena prese un viena savācējpiekabe, bet pieprasījumu – daudz.
Turpmāk katram darbam – savu aprēķinu
Kooperatīvās sabiedrības biedrs Valdis Vanags ierosina turpmāk noslēgt līgumu ar katru pakalpojumu izmantotāju par noteiktas summas ikmēneša iemaksu. Vairāki biedri uzskata, ka vajag par metāllūžņu cenu atpirkt tehniku no tiem īpašniekiem, kuru tehnika neizmantota mētājas apkārt, un izmantot to rezerves daļām. Darbnīcas kā remonta bāze būtu pieejamas apkārtnes iedzīvotājiem.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns ir par to, lai darbnīcu teritorijai piesaistītu vairāk telpu nomnieku, bet katram veicamajam darbam – metināšanai un citiem noteiktu izcenojumu. Pakalpojumu cenas nevar celt, jo cilvēki nav maksātspējīgi, bet Cenu pagastam «liela nauda neienāk», jo tas nav ne kviešu, ne cukurbiešu audzētājs.
