Uz būvniecības sezonu ies vaļā – tā par siltināšanas plāniem Ozolnieku novadā saka SIA «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētājs Aldis Kluburs. Viņa iecere veikt pilnu ēku renovāciju, ne tikai siltinot, bet arī mainot visas komunikācijas, atbalstīta deviņās daudzdzīvokļu mājās. Ozolnieku iedzīvotāji teic, ka uzticas apsaimniekotājam, tādēļ nešaubās par gaidāmajiem ieguvumiem. Pamazām energoefektivitātes labumi pievilina arī jelgavniekus, savukārt Jelgavas novadā par siltināšanu pagaidām pat nesapņo.
«Mums mājas vecākais ir spēcīgs, spēja pārliecināt. Neko daudz jau nesolīja – vajag siltināt, un cauri! Siltuma ekonomiju mēs noteikti jutīsim,» saka Ozolniekos sastaptais Kastaņu ielas 4. nama iedzīvotājs Tālis Vīksna. Galvenais arguments ir tas, ka pēc siltināšanas maksājumi par apkuri un padarīto nebūs lielāki par summu, ko par siltumu iedzīvotāji maksā tagad. Turklāt pusi visu izmaksu segs no ES fonda, kas atbalsta siltumnoturības pasākumus. «Pašlaik apkures maksa manam 63 kvadrātmetru dzīvoklim ir 70 latu, bet ziemas vidū būs vēl vairāk,» T.Vīksna stāsta, ka aprēķini sola – pēc mājas nosiltināšanas maksājumi būs mazāki vai vismaz neaugs, bet nesiltinātajām mājām ar katru gadu būs jāmaksā vairāk, jo enerģijas cena tikai palielināsies. Par Kastaņu ielas 6. nama komplekso renovāciju līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jau parakstīts. Ar pārējiem namiem apsaimniekotājs nolēmis nogaidīt un renovācijai pieteikt visus astoņus reizē. Tas tiks darīts janvāra beigās, kad Ekonomikas ministrijas vadībā būs koriģēti Ministru kabineta noteikumi. Patlaban tie iegrožoja to māju vēlmes, kurās ir neliels dzīvokļu skaits. Turklāt Ozolniekiem tāpat kā Jelgavai un Bauskai ir augsts attīstības indekss, tādējādi varēja saņemt mazāk nekā pusi no visām izmaksām. No nākamā gada iespējas būs vienlīdzīgas arī dažu dzīvokļu namiem. Tikai kompleksa renovācijaSiltināšanai gatavojas arī Meliorācijas ielas 19. mājas iedzīvotāja Anda Subatalova. Septiņdesmito gadu sākumā celtajā namā lieli ieguldījumi nav veikti. «Siltums iet ārā! Caurules un radiatori briesmīgi, ūdens tek rūsains,» viņa stāsta, ka sevišķi pirmajā stāvā izjūt aukstumu, kas nāk no pagraba. Tādēļ Ozolniekos priecājas, ka visās mājās būs pilna renovācija, ieskaitot jumta un pagraba siltināšanu, jaunus logus kāpņu telpā, visas caurules. Tie nami, kuriem ir lodžijas, vēl lems – tās vai nu visas būs atvērta tipa, vai arī aizstiklotas. «Tikai pilna renovācija, jo citādi māja var būt tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms,» uzsver SIA «Ozolnieku KSDU» vadītājs. ES 50 procentu atbalsts pienāksies fasādes, jumta, pagraba siltināšanai, savukārt par inženiertīkliem (ūdens caurules, kanalizācijas un elektrības stāvvadi) un kāpņu telpu remontu maksās apsaimniekošanas firma. Pēc renovācijas uz katru dzīvokli mēnesī būs vismaz 20 latu ekonomija, jo samazināsies siltuma patēriņš un izmaksas, kā arī apsaimniekošanas maksa. Ne vairāk par 20 latiem uz dzīvokli mēnesī tiek rēķinātas arī renovācijas izmaksas. Pusotrs tūkstotis uz dzīvokliPatlaban Ozolniekos rēķina, ka renovācija varētu izmaksāt, maksimums, ap 70 latu uz katru dzīvokļa kvadrātmetru. Ja pieņem, ka pusi segs ES fondi, tad 70 kvadrātmetru miteklim tas būs ap diviem trim tūkstošiem. Summas gan var atšķirties, jo dažās mājās būs nepieciešami lielāki ieguldījumi.Vēl mazākus tēriņus sola A.Klubura apņēmība visu deviņu māju siltināšanu uzticēt vienai firmai. Tik apjomīgiem darbiem konkursā varētu pieteikties daudz pretendentu, tādējādi lielākā konkurencē izdotos dabūt zemāku cenu. Par ieguvumu to sauc arī Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis, jo būvnieki sapratīs, ka tā ir iespēja nodrošināt sev darbu visai vasarai. Nākamvasar tiks siltinātas astoņas no 20 Ozolnieku ciemata mājām un viena ēka Brankās.Viskūtrāk – Jelgavas novadāJelgavā tūlīt siltināšana būs pabeigta Raiņa ielā 3, savukārt Satiksmes ielā 57 darbi rit pilnā sparā. Šie ir pirmie divi projekti, kur siltināšana notiek, pretendējot uz ES atbalstu. Par labu energoefektivitātes pasākumiem nobalsojusi arī 24 dzīvokļu māja Lāčplēša ielā 17, bet Brīvības bulvārī 28 gada sākumā būšot sapulce, kurā solās atbalsts siltināšanai. M.Prūsis skaita, ka vasarā Jelgavā varētu siltināt piecas sešas mājas, arī deviņstāvu namu Māras ielā, ko tagad apsaimnieko firma «Latio». Citiem ēku pārvaldniekiem – «Nebruk Jelgava» un «Rimidal» – neesot finanšu kapacitātes, tādēļ pie siltināšanas netiek pat tad, ja cilvēki grib. Apsaimniekotājam jāuzņemas saistības ar banku, bet mazas firmas to nespēj. Pavisam kūtrs siltināšanas ziņā izrādījies Jelgavas novads, kurā ir vairāki desmiti daudzdzīvokļu namu, bet nevienu drīzumā negrasās siltināt. Novads nav iesaistījies Reģionālajā enerģētikas aģentūrā un arī iedzīvotājus nemudina siltināt mājas. «Domāju, ka šis projekts lauku vidē nedarbojas,» saka novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.
