Jelgavniekiem Lolitai un Guntaram Medņiem aug četri bērni. Kā daudzbērnu ģimene viņi ne pašvaldības, ne valsts atbalstu nekad nav saņēmuši, taču atzīst, ka atsevišķās lietās lielāka pretimnākšana, kas pat nemaksātu daudz, ļoti noderētu. Tomēr, lai gan demogrāfiskā situācija kļūst ar katru gadu smagāka un Latvija noveco, valsts atbalsts ir tikai uz papīra, savukārt Jelgavas pašvaldība par atbalstu lemj atkarībā no ģimenes ienākumiem, nevis bērnu skaita.
Medņu ģimenes vecākais dēls ir pirmklasnieks, divi puikas apmeklē bērnudārzu, bet jaunākā atvase – meitiņa Estere – vēl dzīvo pa mājām, jo tikai šomēnes viņai apritēs gadiņš. Lolitai būs jāatsāk strādāt, jo beigsies «lielā» māmiņalga. Mazā tikmēr dzīvos pa māju pārmaiņus ar vecomammu un tēti, kuram ir šāda iespēja, jo viņš strādā maiņu darbā. Lai vieta dārziņā vispār būtu«Neatminos, ka mēs būtu saņēmuši jebkādu atbalstu no valsts vai pašvaldības kā daudzbērnu ģimene. Tikai to pašu, kas nu uz to laiku likumā ir paredzēts katram bērnam,» stāsta Lolita. Vērtīgākais no tā esot bērna kopšanas pabalsts algas apmērā, ko maksā līdz mazuļa viena gada vecumam. Lolita gan domā, ka būtu lietderīgāk, ja tas būtu 75 procentu apmērā no pašreizējā, taču līdz 1,5 gadiem, jo gada vecumā bērns ir pārāk mazs, lai viņu vestu uz bērnudārzu. «Paldies Dievam, ka pie mums dzīvo vīramāte. Kaut arī viņa ir invalīde, ļoti daudz palīdz,» saka četru bērnu mamma. Abi vecāki, kā paši teic, strādā labos darbos Rīgā – Lolita informācijas tehnoloģiju jomā, Guntars ir vidēja līmeņa vadītājs apsardzes firmā. Tāpēc pabalstus viņiem nav nācies lūgt. Taču tāpat kā daudzi viņi jūtas nedaudz «iekrituši» ar dzīvokļa un auto kredītiem, turklāt nupat mēneša maksājumi sākot kļūt par grūtu. Ņemot pēdējo kredītu, ģimene to plānojusi segt, pārdodot aizsaulē aizgājušās vecmammas dzīvokli, taču nekustamo īpašumu tirgus apstājies un pircēju atrast nav izdevies joprojām. Kredītu dēļ ģimenē pašlaik tiek apsvērta doma par Guntara došanos darbā ārpus Latvijas. Tas nozīmē ne vien uz laiku zaudēt vīra klātbūtni ikdienas rūpēs, bet arī bērnudārzu Esterei. Visticamāk, privāto, jo Lolita apzinās, ka meitai kā gada nogalē dzimušam bērnam pašvaldības dārziņā tik drīz rinda nepienāks. «Ar citām daudzbērnu ģimenēm Jelgavā esam runājuši, ka pašvaldībai viena no iespējām, kā palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, pat netērējot tam lieku naudu, būtu nodrošināt vietu bērnudārzā,» viņa saka un piebilst – vēlams, tajā, kur jau iet vecākie bērni. Abi vidējie Medņu bērni apmeklē katrs savu dārziņu, jo tikai tā varēja dabūt vietas. Lolita gan zina, ka iespējams lūgt mazos pārcelt uz vienu iestādi, taču ģimene to nedarot, jo viena bērnudārza pluss ir peldbaseins, savukārt otrā puikam īpaši mīļas audzinātājas. Atbalsts – tikai mazturīgajiemL.Mednes teiktajam piebalso jelgavniece Baiba, kurai ir trīs bērni. Viņas dvīņiem varēts piedāvāt vietu tikai dārziņā pavisam otrā Jelgavas galā. Rēķinot, ka abus mazos ik dienu izvadāt būs pārāk grūti un dārgi, mamma nolēma aiziet no darba un vēl gadu palikt mājās. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst, ka tā ir sāpīga problēma, tomēr aicina līdzīgos gadījumos rakstīt iesniegumu, un, kolīdz vieta būs, bērnu varēs pārcelt. Vecāki to zinot, un šādus lūgumus pārvalde saņemot regulāri. G.Auza atgādina, ka pilsētas saistošie noteikumi paredz dvīņus uzņemt dārziņā bez rindas, jo uzreiz divu bērnu ienākšana ģimenē, lai arī priecīgs pārsteigums, lielākoties prasa neplānotas izmaksas. Taču nekādu priekšrocību nav tām lielajām ģimenēm, kurās bērni ienākuši pa vienam. G.Auza piekrīt, ka atbalsts, tostarp attiecībā uz vietām bērnudārzā, lielajām ģimenēm būtu nepieciešams, taču finansiāli spiedīgos apstākļos svarīgāk esot palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.To norāda arī Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību sektors: «Sociālie pabalsti tiek piešķirti, izvērtējot ģimenes ienākumus uz vienu ģimenes locekli, kā to paredz pilsētas saistošie noteikumi. Papildu pabalsti vai atvieglojumi, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē, nav paredzēti.».L.Medne aicina pašvaldību padomāt, vai nebūtu iespējams noteikt atlaides par ārpusskolas nodarbībām, jo vairākiem bērniem kopā tā sanāk liela summa. «Mums vecākais puika, kad viņam bija pieci gadi, bija ļoti sasapņojies par daiļslidošanu, turklāt viņam padodas vingrošana un akrobātiski triki. Tad arī interesējāmies Jelgavas Domē, vai daudzbērnu ģimenēm nav kādas atlaides, un mums laipni atbildēja, ka ne – tikai maznodrošinātajiem vai trūcīgajiem,» teic Lolita. No paziņām Liepājā viņa dzirdējusi, ka tur ģimenēm ar pieciem un vairāk bērniem ir atlaides sabiedriskajā transportā, tāpat dzirdēts par noderīgām spēļu istabām, kur uz laiciņu iespējams bērnu atstāt pieskatīšanai bez maksas, lai mamma varētu pa to laiku aiziet pie friziera vai nokārtot nepieciešamās lietas kādās iestādēs. Vajadzība, ne greznībaLolita un vīrs apzinās, ka viņus sāpīgi skars arī valdības iecerētie taupības pasākumi valsts budžetā, tostarp nodokļa pieaugums dzīvoklim un par automašīnu. «Valdībai noteikti jādomā par atlaidēm, jo daudzbērnu ģimenei vajadzīgs lielāks mājoklis un lielāka mašīna. Tā nav greznība, bet gan nepieciešamība, bez kuras ir gandrīz neiespējami kaut kur vispār tikt,» viņa saka. To uzsver arī Baiba, kuras ģimenē iestājies teju šoks, kad redzēti pirmie cipari par auto nodokļa palielināšanu. Par laimi, viņu mašīna izrādījusies pārāk veca, līdz ar to kāpums nepārsniegs 50 procentu. Labklājības ministre Ilona Jurševska pirms pāris nedēļām rosināja noteikt 50 procentu automašīnu nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm. Tagad Satiksmes ministrijā skaidroja, ka no Iedzīvotāju reģistra pieprasīta informācija par to, kas ir daudzbērnu ģimeņu vecāki, un runa esot par 20 procentu atlaidi, ko varētu piemērot jau no nākamā gada. Ar bažām Medņi gaida arī solīto astoņu latu pabalsta noņemšanu ģimenēm, kas nav mazturīgas, jo pašlaik tas ir nozīmīgs papildinājums viņu budžetam. Godīgākais veids, kā atbalstīt lielās ģimenes, pēc «Ziņu» uzrunāto ģimeņu domām, būtu jūtami palielināt neapliekamo minimumu par katru bērnu. Lolita un Guntars Medņi tomēr uzsver, ka neko ne no viena neprasa, jo vairākus bērnus ģimenē izvēlējušies paši un paļāvība uz Dievu ļauj dzīvot ar ticību, ka viss būs labi. Tomēr tad, ja valsts šo atbalstu paudusi, vajadzētu būt arī reāliem darbiem. Labklājības ministrijā apstiprināja – lai gan politikas dokumentos deklarēts valsts atbalsts lielajām ģimenēm, realitātē nekādu instrumentu, kas atbalstītu lielu ģimeņu veidošanos, nav.
Uzziņai Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits šogad pirmajos deviņos mēnešos sarucis par 14 083 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Gada sākumā Latvijā bija 2 248 374 iedzīvotāji, bet 30. septembrī – 2 234 291. Mirstības pārsvars pār dzimstību iedzīvotāju skaitu visvairāk ietekmējis Latgalē, bet vismazāk Pierīgā un Zemgalē. Šajā laika posmā Latvijā piedzimuši 14 670 bērnu, taču aizsaulē aizgājuši 22 470 iedzīvotāju. 2009. gadā Latvijā piedzima 21 750 bērnu, kas ir par 10 procentiem mazāk nekā 2008. gadā. Demogrāfs Ilmārs Mežs paudis, ka nākamie 20 gadi būs izšķirošie, vai Latvijas iedzīvotāji spēs nodrošināt valsti ar saviem pēcnācējiem, vai arī 2100. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā būs tikai 300 000. Ja Latvijā katrai mammai būtu vismaz divi bērni, kā tas ir Francijā, Īrijā, Īslandē, iedzīvotāju skaita rādītāji vismaz stāvētu uz vietas – nebūtu ne pieauguma, ne krituma –, taču Latvijā vidēji uz vienu sievieti reproduktīvā vecumā ir tikai 1,3 bērni. Atbalsts daudzbērnu ģimenēm citās pašvaldībās
Jelgavas novadā – navOzolnieku novadā – navRīgā – atlaide vienam no vecākiem braukšanai sabiedriskajā transportāLiepājā – mācību gada laikā mēneškartes braukšanai pilsētas maršrutu autobusos vai tramvajos ar 100% atlaidi var saņemt vispārizglītojošo skolu, arodizglītības, profesionālās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no liepājnieku ģimenēm, kuru apgādībā ir pieci un vairāk nepilngadīgi bērni.Valmierā – materiālā palīdzība tiek sniegta pēc ģimenes materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Braukšanas maksas atvieglojums pilsētas sabiedriskajā transportā, saņemot bezmaksas braukšanas talonus, ir noteikts trūcīgo ģimeņu vecākiem, kuriem ir četri un vairāk nepilngadīgi bērni.
