Saņemot informāciju par atkārtotiem aplaupīšanas gadījumiem Jelgavas ielās un visbeidzot par aptiekā iebrukušiem, maskās tērptiem cilvēkiem, nolēmām doties pie Jelgavas policijas nodaļas priekšnieces Zentas Tretjakas. Faktiski mūs interesēja tikai viens jautājums – vai jelgavnieki var justies droši? No Tretjakas kundzes dzirdējām mierinošo vēsti – viss ir kārtībā, nekas nav mainījies un iedzīvotājiem nav jāuztraucas. Kad lūdzu policijas priekšnieci komentēt no kādas paziņas dzirdēto, ka nesen stacijas apkaimē smagi esot piekauta sieviete, viņa to noliedza – tāda gadījuma nav bijis, neviens nav piekauts! Droši vien Tretjakas kundze nepadomāja, kā jutās piekautā sieviete, kura palīdzības un vainīgā atrašanas vietā no tiesībsargiem laikraksta lappusēs saņēma ziņu, ka viņas gadījums ir izdomāts. Taču ir arī otra, ne mazāk svarīga lieta, kas skar pašas policijas mundieri. Noklusējot un faktiski slēpjot informāciju par piekauto sievieti, policija izdarījusi lāča pakalpojumu pati sev. Visticamāk, ar domu nesēt paniku jelgavniekos radīts vēl lielāks pamats baumām, kurās katrs nākamais stāstītājs dzirdēto var papildināt ar sev tīkamām detaļām, starp kurām noteikti būs arī policijai ne pārāk glaimojošas versijas. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā dažāda veida informācija izplatās vēja ātrumā. Internetā portālā ierakstītu teikumu izlasa tūkstoši. Tas vēl jo vairāk apstiprina ābeces patiesību – informācijas slēpšanai, ja vien runa nav par īpašu jutīgiem jautājumiem, nevar būt pozitīva rezultāta. Noklusēšana rada pamatu baumām un mazina uzticību iestādes darbam. Acīmredzot tas, ko lielākā daļa valsts iestāžu jau sen kā iemācījusies, Valsts policijai vēl jāapgūst.
