Latvijas valsts no a/s «Latvenergo» dividenžu veidā vēlētos saņemt 35 miljonus latu, un tam arī, visticamāk, būs jāpielāgo tās peļņas rādītāji, norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Viņš arī atzīst, ka elektroenerģijas tarifiem nākamgad ir jāaug.– Pagājis mēnesis, kopš oficiāli sākāt pildīt «Latvenergo» valdes priekšsēdētāja pienākumus. Kādus redzat galvenos, steidzamāk veicamos uzdevumus?Ļoti grūti ir izdalīt īpašus uzdevumus, jo «Latvenergo» ir kapitālietilpīgs uzņēmums, kurā investīciju projekti tiek veidoti gadiem ilgi. Mans uzdevums ir turpināt iesākto un gādāt par to, lai ilgtermiņā energoapgāde Latvijā būtu droša. Es nevaru nosaukt dažus īsus uzdevumus, kas noteikti būtu jāpaveic dažu mēnešu laikā. Uzņēmumos, kas strādā gadu desmitiem ilgi un darbojas pēc zināmiem fizikas nosacījumiem, nekādas revolūcijas nav iespējamas.– Pēdējo mēnešu laikā izskanējuši dažādi skaitļi attiecībā uz gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu. Kāda tad ir reālā situācija šajā jomā?Skaidrs ir tas, ka energoresursi pasaulē lētāki nepaliek. Latvijā elektroenerģija ir viena no lētākajām ES. Vēl par pāris santīma desmitdaļām tā ir lētāka Igaunijā, un tas pirmām kārtām ir tādēļ, ka igauņiem ir savas izejvielu atradnes un viņi savās energostacijās izmanto slānekļa degakmeni. Līdz ar to viņi var saražot enerģiju mazliet lētāk nekā mēs. Pēdējās dienās izskanējusi informācija arī no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) par iespējamo tarifu paaugstināšanu, un, visticamāk, šis paaugstinājums nākamgad būs jāveic, taču tā apjomu teikt būtu pāragri. Pašreiz smagu diskusiju stadijā ir sadales tīklu tarifi. Un tikai tad, kad mēs kopā ar SPRK nonāksim pie kopsaucēja, kad būsim apmierinājuši tās prasības un veikuši attiecīgās kalkulācijas, varēs tālāk aplēst gala tarifu.Turklāt tarifu jautājums ir ļoti sensitīvs attiecībā uz dažādu komercdatu izplatīšanu. «Latvenergo» nav vientuļš zirgs sazēlušā pļavā. Elektroenerģija tiek realizēta atbilstoši tirgus principiem. Baltijas reģionā darbojas vairāki elektroenerģijas tirgotāji, kas cits citam skatās uz nagiem. Arī attiecībā uz sadales tīkla izmaksām, uz tām komponentēm, kam ir ietekme uz gala tarifu. Konkurenti uzskata, ka mūsu sadales tīkla tarifs neveicina konkurenci. To neveicina arī mājsaimniecībām noteiktais nosacīti pazeminātais tarifs, kas zināmā mērā tiek subsidēts no starptautiskās tirdzniecības ieņēmumiem, jo citiem konkurentiem ir ļoti grūti šajā tirgū iespiesties. «Latvenergo» piedāvājumam ir ļoti zema cena, par ko jau esam saņēmuši dažādas iebildes. Tarifi ir jāatbrīvo, un to būtu pēdējais laiks saprast.– Vai jūsu apgalvojums, ka pašreizējie elektroenerģijas tarifi neveicina konkurenci, nozīmē, ka tie ir par zemu?Tieši tā! Konkurentam nav iespējas ienākt tajā tirgus sektorā, kur monopolstāvoklī esošs uzņēmums piemēro zemus tarifus, ko noteikusi SPRK.– Ar kuru datumu atbilstoši «Latvenergo» ieskatiem būtu jāstājas spēkā jaunajiem elektroenerģijas cenu aprēķiniem?Vēlamais datums ir pieņemams «Latvenergo» un savstarpējās debatēs diskutēts arī SPRK, tas ir 2011. gada 1. aprīlis.– Kā nākamgad elektroenerģijas cenas ietekmēs gaidāmais PVN palielinājums līdz 23 procentiem?Man jāpiekrīt Finanšu ministrijas paustajam viedoklim, ka PVN nekādu ietekmi uz gala cenu neatstāj.– Kā tas ir iespējams?Tas ir grāmatvediski pareizs viedoklis. Protams, uz mājsaimniecībām un ierindas iedzīvotājiem šis PVN pieaugums atstāj ietekmi. Var pat teikt, ka ir zināma mājsaimniecību kategorija, kam tiek jauktas galvas. Varu minēt tos iedzīvotājus, kas elektroenerģiju lietojuši apkures vajadzībām, ieskaitot siltumsūkņa darbināšanu. Brīdī, kad bija jāizvēlas, ar ko apkurināt mājokli – ar dabasgāzi, investējot tās pievilkšanā, vai arī maksāt par siltumsūkņiem –, iedzīvotāji rēķināja katra kurināmā izmaksas. Šobrīd sanāk, ka dabasgāze būs ar pazemināto PVN likmi, bet elektroenerģijai tā būs augusi par 11 procentiem. Tas nozīmē, ka uz PVN rēķina vien šādiem patērētājiem būs jāmaksā aptuveni par 10 procentiem vairāk. Tas attiecas gan uz tiem patērētājiem, kas savus mājokļus apsilda ar elektroenerģiju, gan arī tiem, kas šo resursu izmanto vien dažādu elektroierīču darbināšanai.– Gada vidū sabiedrību pārsteidza ziņa, ka «Latvenergo» pirmo sešu mēnešu peļņa bijusi 50 miljoni latu. Cik liela plānota kopējā šāgada peļņa?To, kāda būs kopējā peļņa, mēs redzēsim pēc gada rezultātu apkopošanas un apstiprināšanas nākamā gada pirmajā pusē. Savukārt, runājot par šā gada pirmo sešu mēnešu peļņu, jāpiemin, ka «Latvenergo» lielākie ienākumi veidojas tieši palu periodā, kas vienmēr iekrīt gada pirmajā pusē. Šogad palu laiks bija netipiski garš, bagāts ar ūdeni. Arī iepriekšējā ziema bija bargāka, un tika saražots vairāk elektroenerģijas un siltumenerģijas koģenerācijas ciklā. Tas viss ietekmēja elektroenerģijas patēriņu. Un veidojās zināma peļņa. Tomēr jāņem vērā, ka otrajā pusgadā vienmēr notiek dažādi remontdarbi, kas ir saistīts ar izdevumiem, tāpēc gada kopējo peļņu es vēl nevaru nosaukt. Tajā pašā laikā varu pateikt, ka Ministru kabinetā iesniegts lēmumprojekts, kas paredz, ka «Latvenergo» jāsamaksā dividendēs valstij ne mazāk kā 35 miljoni latu.– Tas nozīmē, ka «Latvenergo» gada peļņai jābūt vismaz 35 miljonu latu apmērā?Tā sanāk.– Nereti dzirdēti dažādi ekspertu viedokļi, ka ekonomisko grūtību laikā nevajadzētu celt «Latvenergo» tarifus, sedzot kompānijas izdevumus uz peļņas rēķina…Kompānijas stratēģisko politiku lielā mērā nosaka akcionārs, kas «Latvenergo» gadījumā ir Ekonomikas ministrija. No vienas puses, šai ministrijai kā jau akcionāram jāuzrauga, lai kompānija darbotos sekmīgi. Un sekmīgas komercdarbības rezultāts ir peļņa, turklāt tai jābūt augstākai nekā vidējais banku peļņas procents attiecīgajā gadā. Pretējā gadījumā ar uzņēmējdarbību vispār nav jēgas nodarboties. No otras puses, Ekonomikas ministrijai ir arī sociāla funkcija, un tai jāveicina arī uzņēmējdarbība valstī. Skaidrs, ka ar zemāku energoresursu cenu to var. Pats «Latvenergo», tā valde nenosaka, kura no minētajām stratēģijām ir izmantojama uzņēmuma darbībā.Jāpaskatās arī, kādi faktori veido peļņu. Parasti peļņas rādītāji tiek skaitļoti un prognozēti, pamatojoties uz daudzu gadu laikā novērotiem klimatiskajiem apstākļiem, ieskaitot ūdens pieteci Daugavā un vidējo gaisa temperatūru ziemā. Ja kādā ziemā klimatiskie apstākļi ir tādi, ka energoresursu nepieciešams vairāk, peļņas rādītāji uzlabojas. Tāpat tie lielā mērā uzlabojušies, pateicoties intensīvai eksporta darbībai gala patērētājiem Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Igaunijā «Latvenergo» ir ieguvis trīs procentus, bet nākamgad plāno iegūt piecus procentus no tirgus. Varu arī pilnīgi droši pateikt, ka Lietuvā gala patērētāju sektorā «Latvenergo» nākamā gada sākumā būs jau 13 procentu tirgus. Šobrīd Baltijā ar elektroenerģijas eksportu aktīvi nodarbojas «Latvenergo» un igauņu kompānija «Enefit», bet lietuvieši, mums par laimi, šajā jomā snauž.– Un tomēr – vai var teikt, ka gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums Latvijā lielā mērā saistīts ar «Latvenergo» īpašnieka pārstāvja, Ekonomikas ministrijas, vēlmi no šīs kompānijas gadā saņemt 35 miljonus latu?Tā noteikti nevar teikt. Gaidāmais sadārdzinājums ir saistīts ar caurspīdīgas tarifu struktūras realizēšanu visos energotarifus veidojošajos posmos, ieskaitot energo pārvadi. Pašlaik enerģijas pārvade tiek subsidēta no mātes kompānijas. «Latvenergo» ir piecas meitas kompānijas, ieskaitot a/s «Sadales tīkli» un a/s «Augstsprieguma tīkli», kas iepriekšējos gados savu darbību beigušas ar ievērojamiem zaudējumiem. Lai tā nenotiktu, kā arī lai tiktu veicināta jau minētā konkurence ES, elektroenerģijas pārvades tarifi jāmaina atbilstoši to faktiskajām izmaksām. Skaidrs, ka tādējādi jāmainās arī gala patērētāju tarifiem.– Visai liela ažiotāža sabiedrībā radīta saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju. Izskanējuši apgalvojumi, ka šis projekts Latvijas neesot vajadzīgs, ka tas neesot ekonomiski pamatots, nav saskaņots ar EK utt. Kāda īsti ir situācija?Pagājušajā gadā noslēdzās konkurss par TEC-2 rekonstrukciju un tika parakstīts līgums par attiecīgo darbu izpildi. Līdz tam jebkurš varēja oponēt. Acīmredzot tābrīža «Latvenergo» argumenti pārliecināja daudzus. Tagad līgumi ir noslēgti, sākta iekārtu izgatavošana un vairs nav prātīgi runāt par projekta pārtraukšanu. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka iekārtas ir atvestas, mēs par tām samaksājam, bet tālāk neko nedarām. Tas nebūtu prātīgi. Latvijai šāds projekts nenoliedzami ir vajadzīgs – pat uzstādot TEC-2 otro bloku, mēs tuvākajā desmitgadē Latvijā nevaram panākt elektroenerģijas ražošanas pašpietiekamību.– Vai pieļaujat iespēju, ka TEC-2 rekonstrukcijas projekts varētu tikt apturēts?Es vairāk sliecos domāt, ka tas nav reāli.– Ar cik lielām izmaksām «Latvenergo» un tādējādi arī patērētājiem būtu jārēķinās, ja šis rekonstrukcijas projekts tomēr tiktu apturēts?Protams, ka tādā gadījumā zaudējumi kādam būs jāapmaksā, taču vēl nevaru pateikt, cik lieli tie būtu.– Izskanējis, ka runa varētu būt par 150 miljoniem latu…Jā, tāda summa ir izskanējusi, ņemot vērā maksu par piegādātajiem materiāliem. Taču mēs īsti nezinām, kādas soda sankcijas tādā gadījumā vēl pret mums var piemērot. Katrā ziņā pasaules praksē nekas tāds nav piedzīvots.
