Kamēr autobraucējiem un ceļu tīrītājiem bagātīgais sniegs rada rūpes, ziemas prieku cienītāji liek slēpes pie kājām. Trase izveidota Zemgales Olimpiskā centra stadionā, pirmās «špūres» izdzītas divarpus kilometru aplī Ozolniekos, bet Būriņu mežā, kur pēdas jau iebraukuši kluba «Alnis» orientieristi, var izvērsties septiņu un vairāk kilometru garumā.
Ozolniekos pēdas slēpēm tiek izdzītas ar īpašo sniega motociklu «Buran». «Faktiski jau tā ir relikvija – 27 gadus veca. Pirms pāris dienām dažas reizes izbraucām un salūza. Tagad vīri remontē un cer, ka rīt varēs palaist,» trešdien stāstīja Ozolnieku Sporta nama direktors Rolands Baranovskis.Trase izveidota jau astoņdesmitajos gados – ar pauguriem, lai interesantāk, ar apgaismojumu, lai ziemas vakaros ilgāk pieejama. Deviņdesmitajos diemžēl kabeļi izpostīti, taču par slēpotāju ērtībai iebrauktām sliedēm joprojām tiek gādāts.«Divdesmit četri gultņi jānomaina, tas nozīmē 160 skrūves, remontētāji raujas melnām mutēm,» stāsta R.Baranovskis un atklāj arī, ka līdzās kreņķiem saņemta priecīga vēsts – pagasts apsolījis pirkt jaunu braucamo. Paši slēpotāji gan, viņaprāt, varētu būt aktīvāki – pagaidām tikai dažs brīvdienās manīts.Būriņu mežā kā allaž «saimnieko» orientieristi. «Ja dodas līdz Garajiem kalniem, kādi septiņi kilometri sanāk, taču esam iebraukuši arī īsākus ceļus – iesācējiem un mazāk sportiskiem ļaudīm,» stāstīja trešdien atceļā no kārtējā slēpojuma sastaptie Māra un Aļģirds Bolšteini. Orientieristi, protams, arī ziemā vislabāk jūtas mežā, taču, ja tālākam ceļam pietrūkst laika un apņēmības, slēpot var arī pilsētā – trase apkārt stadionam izveidota Zemgales Olimpiskajā centrā. «Ikviens var nākt un braukt, cik un kad vēlas,» skaidro centra preses sekretāre Sanda Andersone. Apgaismojuma gan stadionā neesot – vakarā tumsu kliedē sniega baltums un tuvējo ielu gaismas. Toties dienā iespējams par samaksu izmantot arī ģērbtuves.
