Saeimas komisija atbalstījusi Valsts valodas likuma grozījumu projektu, lai palielinātu sodus par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja grozījumus pieņems, pārkāpējiem varēs piemērot līdz 250 latu sodu pašreizējo 50 vietā, bet par gada laikā atkārtotu šādu pārkāpumu būs iespējams noteikt 250 – 500 latu sodu pašreizējo 100 – 200 latu vietā.
Irina Ivanova, krievu valodas skolotāja Valsts ģimnāzijā:Ar sodiem par valsts valodas nelietošanu neesmu saskārusies, bet, manuprāt, nevajadzētu tos palielināt. Cilvēkam, dzīvojot Latvijā, pašam būtu jārod motivācija mācīties latviešu valodu. Kad tu kaut ko dari brīvprātīgi, parasti labāk izdodas. Pati patstāvīgi sāku mācīties latviešu valodu 1979. gadā, kad no Igaunijas ierados studēt Rīgā un autoostā iegādājos sarunvalodas vārdnīcu, kas gan bija diezgan nepraktiska. Latvijā ir cilvēku grupas, pārsvarā vecāki ļaudis, kuri ikdienā latviešu valodu nelieto un var iztikt ar ļoti pieticīgām zināšanām. Cita lieta – pakalpojumu sfērā strādājošie. Domājot par jaunatni, te nav lielu problēmu. Nezināt latviešu valodu – tas mūsdienās krieviem skaitās slikts tonis. Valsts valodas eksāmena sekmīga nokārtošana ir obligāta, lai, pabeidzot mazākumtautību vidusskolu, tiktu studēt augstskolā. Diemžēl mūsdienās latviešu jaunieši sliktāk prot krievu valodu, jo, kā man stāsta, krievu vienaudži ar viņiem runājot tikai latviski. Antons Kursītis, Valsts valodas centra Kontroles nodaļas vadītājs:Jābūt lielākai iespējai dažādot soda lielumu. Tiem jābūt samērīgiem ar vainas pakāpi, pārkāpēja personību un citiem faktoriem. Patlaban, piemēram, sods par valsts valodas nelietošanu, veicot profesionālos pienākumus, noteikts no 25 līdz 50 latiem. Tāds varētu pienākties gan likumu pārkāpušam sētniekam, gan uzņēmuma direktoram, gan Saeimas deputātam. Pirmajam šāda nauda būtu ļoti nepatīkams sods, toties otrajam, trešajam – nekas īpašs. Tagad plānotās summas ir jau nopietnākas. Likumprojekts paredz, ka mums būs tiesības sodīt juridiskas personas, kas arī būtu labi. Pagaidām varam sodīt tikai fiziskas personas, un, piemēram, fiksējot pārkāpumus lielveikalā importa preču marķēšanā, katru reizi tiek atrasts cits vaininieks. Tādējādi šāds lielveikals izvairās no tā, ka varam fiksēt recidīvu – atkārtotu likuma pārkāpšanu –, kas jau tiek sodīts bargāk. Valsts valodas centra Kontroles nodaļā, kas aptver visu valsti, strādā 17 inspektoru. Vidēji gadā sodām 850 – 900 pārkāpēju. Biežāk pārdevējus, frizierus, apsargus, savukārt valsts un pašvaldību uzņēmumos – feldšerus, medmāsas, pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekus. Maksims Galkins, Jelgavas Domes deputāts:Naudas sodi, manuprāt, nelīdz. Likuma pārkāpējiem vajadzētu piespiedu kārtā likt apmeklēt bezmaksas valsts valodas kursus. Protams, deputātiem valsts valoda jāzina obligāti. Tas ir absurds, ka Liepājas Domē varēja ievēlēt cilvēkus, kas to nezina.
