Amatpersonu bezatbildība, nekaunība un meli ir tas, ar ko ārzemju latvietei Ilzei Tērmanei nācies saskarties pēdējo mēnešu laikā, kopš viņa savā Jelgavas mājas pagalmā sāka cīniņu ar pieklīdušajām telēm. Lai pie kā Ilze vērstos, visur kā pret sienu – reakcijas nekādas. Tikmēr lopi divu mēnešu garumā turpināja apciemot viņas pagalmu, grauzt kociņus, mīdīt dārza apgaismojumu un ik soļa atstāt pļekas. Gluži kā Indijas svētās govis – tās pēkšņi nevienam nepiederēja, nebija notveramas un aizskaramas, tikai – pielūdzamas. Kundzei atlika vien bezpalīdzīgi noskatīties, kā teles gatavas noēst visu. Pārtikas un veterinārais dienests, Pašvaldības policija par klaiņojošiem lopiem pilsētā bija informēti jau septembrī, bet pats fakts tām kā pīlei ūdens – nu, fiksēja, telefonus pierakstīja, un tas arī viss. Tikai pēc sievietes teju nervu sabrukuma un «Ziņu» iejaukšanās notikumos ledus sāka kustēties – dienesti pamodās, bet priekšnieki – trīcēt par saviem krēsliem. Tika organizēta «operatīvā» sanāksme un gatavoti mednieki lopu slaktiņam. Izrādījās, viss izdarāms daudz vienkāršāk un civilizēti. Nedaudz prāta un vēlēšanās, līdz «problēma», kas milza divus mēnešus, atrisinājās pāris stundās, turklāt bez asinīm. Tiesa, derētu vēl it kā teļu īpašnieka Edgara Silakalna atvainošanās, bet tā jau laikam būtu lieka greznība mūsdienu ciniskajā pasaulē. Viss ir labs, kas labi beidzas, un Ilzes kundze pēc ilgāka pārtraukuma jūtas neizsakāmi laimīga. Viņa priecājas, ka Ziemassvētkus varēs sagaidīt mierā un klusumā. Vēl nedēļas sākumā viņa bažījās, vai no Anglijas ciemos atbraukušajiem mazbērniem sētsvidū nebūs jāmīcās pa govs mēsliem un jānoraugās badīgo lopiņu skumjajās acīs.
Svētās govis?
00:01
16.12.2010
37