Vairāk nekā desmit gadu reklāmas nozares darbinieks Guntis Svikulis nav nomaksājis Ozolnieku novada (agrāk Cenu pagasta) pašvaldībai 44,6 tūkstošu latu zaudējumus, kas radās, deviņdesmito gadu sākumā cenšoties Brankās izveidot keramikas ražotni. Pirms diviem mēnešiem G.Svikulis devās peļņā uz Angliju, kur strādāšot, lai samaksātu parādu.
Deviņdesmito gadu sākumā G.Svikulim un dažiem viņa domubiedriem radās biznesa plāns nodibināt SIA «Konuss» un no vietējiem māliem ražot keramiskos izolatorus «Latvenergo» elektrolīnijām. Agrākā Cenu pagasta Padomes priekšsēdis tagadējais Ozolnieku pašvaldības policists Gunārs Sproģis atceras, ka krasi samazinājusies ķieģeļu ražošana privatizējamajā rūpnīcā «Spartaks», tādēļ pašvaldība bijusi ieinteresēta, lai Brankās rastos uzņēmums, kas dotu jaunas darba vietas. Likums tolaik neaizliedza pašvaldībām iesaistīties biznesā, bija plānots, ka pašvaldība būs SIA «Konuss» līdzīpašnieks un reizē arī jaundibinātā uzņēmuma kredīta «Parex» bankā galvotājs. Biznesa idejai piekrita arī Rāviņš «Šo lēmumu es nepieņēmu uz savu galvu. Par to balsoja pagasta Padomes deputāti, apspriedos arī ar toreizējo rajona Padomes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, viņa vietnieku Pēteri Salkazanovu,» stāsta G.Sproģis. Tomēr dažādos līmeņos izsvērtais biznesa plāns izgāzās. Ražošana tā arī netika sākta. Par aizdevuma noziedzīgu izlietošanu tiesa SIA «Konuss» prezidentam G.Svikulim piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, kā arī prasīja, lai Cenu pagasta Padomei tiktu atmaksāts 45 tūkstošu latu parāds, kā arī valsts nodeva un ar tiesu saistītie izdevumi 695 latu apmērā. Savukārt «Parex» banka aprakstīja kredīta garantētāja – Cenu pašvaldības – mantu, pat izpārdeva pagastmājas mēbeles un biroja tehniku.Apšauba tiesas formulējumusLai arī G.Svikulis tika krimināli sodīts, gan G.Sproģis, gan Ozolnieku novada Domes juriste Genoveva Celma, gan vairākas citas aptaujātās personas spriež, ka diez vai šajā neveiksmē G.Svikulis būtu ļaunprātīgi guvis personīgu labumu. G.Celma, kas Ozolnieku pašvaldības vārdā G.Svikulim gadiem sūtījusi atgādinājumus par parādu, stāsta: «Gunti beidzamo reizi esmu satikusi pērn. Viņš vienmēr pieklājīgi man ir atbildējis, ka nožēlo notikušo un, tiklīdz būšot iespēja, parādu sākšot atmaksāt. Taču 2008. gadā atmaksājis 398 latus.» Tiesu izpildītāja Sniedze Upīte skaidro, ka parādnieks ilgāku laiku nestrādā algotu darbu un viņam arī nepieder manta, pret kuru varētu vērst piedziņu. Pirms dažiem gadiem centībā mazināt parāda summu G.Svikulis piedāvājis Ozolnieku pašvaldībai vismaz daļu skādes atlīdzināt «graudā», profesionāli izgatavojot reklāmas. Domes deputāti to noraidījuši. G.Svikulis teic, ka, otro mēnesi dzīvojot Anglijā, viņam neesot iespējas radoši strādāt savā profesijā. Reklāmas dizainers saņemot minimālo algu par mazkvalificētu darbu. G.Svikulis e-pastā raksta, ka esot nosūtījis Ozolnieku novada Domei vēstuli ar lūgumu norādīt bankas kontu, kur, pārskaitot naudu, varētu turpināt parāda atmaksu. Vēstule Ozolnieku Domē vēl nav saņemta. Domes deputāte Anita Bībere teic, ka grūti noticēt, ka cilvēks, kurš ilgāku laiku izvairījies no kaut simboliskas parāda atmaksas, būtu labojies. Taču, ja tas ir noticis, tad ļoti labi.
