Šo attēlu un aprakstu sēriju, kurā atainojām pirmskara Jelgavas skatus mūsdienās, noslēdzam ar jaunāko no vecajiem attēliem, kurš, iespējams, tapis ap 1944. gadu. Tajā redzam izpostītās, bet ne pilnībā sagrautās Sv.Trīsvienības baznīcas sienas. Mūsdienu fotogrāfijā mēģināts atainot to pašu skatu. Baznīcu jau aprakstījām, atspoguļojot tās iekštelpu zāles vietu. Vien jāmin vēl daži fakti. Padomju okupācijas varas rīcību nosodīt vedina tas, ka citos kara beigu attēlos redzams, ka Sv.Annas katedrāle bija līdzīgā stāvoklī. Kaut vācu luterāņu draudze kopš 1940. gada Jelgavā vairs nepastāvēja, Sv.Trīsvienības baznīca bija ne tikai pilsētas vecākā, bet arī pirmā Eiropā no jauna uzceltā luterāņu baznīca, tāpēc mulsina, ka tik fundamentālu vēstures pieminekli padomju vara neatjaunoja vismaz izstāžu vietas vai koncertzāles nolūkiem. Turklāt šo dievnamu licis būvēt pirmais Kurzemes – Zemgales hercogs Gothards Ketlers – hercoga Jēkaba vectēvs. Šķiet, nav veikts pētījums, kura bijusi Jelgavas populārākā vieta uz pirmskara Ziemassvētku kartītēm, taču saglabājušās vedina uzskatīt, ka tā bija tieši Sv.Trīsvienības baznīca. Šogad sagaidām pirmos pēckara Ziemassvētkus, kad tās tornī atkal dzirdam zvanu skaņas un pulkstenis skaita laiku.
