Sestdien Trīsvienības tornī, piedaloties Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, notika grāmatas «Senā Jelgava» atvēršanas svētki. Izdevniecība «Neputns» laiž klajā bagātīgi ilustrētu un apjomīgu rakstu krājumu «Senā Jelgava». Kā spriež SIA «Neputns» izdevniecības galvenā redaktore Laima Slava, neskatoties uz savu ievērības cienīgo un bagāto pagātni, šodien Jelgava tomēr daudziem šķiet kā pilsēta bez vēstures.
«Kopš pilsētas sagraušanas 1944. gada 28. jūlijā pagājuši 66 gadi. Izaugušas jau vairākas paaudzes, kas šo pilsētu vairs neuztver kā svarīgu un aktīvu kultūras, mākslas centru, kurš savulaik spēja nopietni konkurēt ar Rīgu. Taču Jelgavai ir ne vien nākotne, par ko liecina tās arvien jūtamākā sakoptība un kultūras aktivitātes, bet arī krāšņa vēsture, kuras apzināšanās varētu būt lielisks atbalsts iedzīvotāju pašapziņai un patriotismam,» uzsver L.Slava. «Es neesmu jelgavniece, un patiesībā vēl pirms dažiem gadiem šī vieta man bija pavisam sveša – viena no Latvijas pilsētām, kurai tikai cauri braukts. Taču, ja tu sāc kaut ko pētīt, izzināt, pašam nemanot, nokļūsti tā varā, un tagad jau es droši varu teikt, ka esmu Jelgavas patriote – varbūt ne gluži tās Jelgavas, ko jūs pazīstat šodien, bet vecās Jelgavas noteikti,» saka Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktore Elita Grosmane, kura ir grāmatas sastādītāja.493 lapaspušu apjomīga ar 400 bagātīgiem un unikāliem attēliem, kas aptver laika posmu no 16.gadsimta līdz Jelgavas sagraušanai Otrā pasaules kara laikā – tāda būs iespaidīgākā grāmata par mūsu pilsētas vēstures liecībām, ko laiž klajā izdevniecība «Neputns».Viss sākās 2002. gadā, kad mākslas zinātniece E.Grosmane piedalījās mākslas vēsturnieku lasījumos Vācijā. «Tieši togad pavisam nejauši atklājās, ka Herdera institūtā Marburgā atrodama unikāla attēlu kolekcija, kurā 1943.gadā vācu okupācijas laikā fiksēta Jelgava. Tolaik vācu karaspēku vienībām bija savi mākslas vēsturnieki, kuru uzdevums bija fiksēt arhitektūras un mākslas vērtības.,» atceras E.Grosmane.«Grāmatas tapšanā palīdzēja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase un bijušais galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols. Patiesībā ikviens, pie kura mēs vērsāmies, bija atsaucīgs un ieinteresēts. Grāmata iespiesta «Jelgavas Tipogrāfijā», un tās izdošanas viens no atbalstītājiem bija arī Jelgavas pašvaldība,» informē E.Grosmane.
