Saeima pirmdien ārkārtas sēdē otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iemaksu likmju otrajā pensiju līmenī saglabāšanu nākamgad 2% apmērā.
Izmaiņas likumā paredz, ka fondēto pensiju shēmā 2011.-2012.gadā tiek novirzītas iemaksas 2% apmērā, bet 2013.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs 6%.Par likuma pieņemšanu nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 38 tautas kalpi.Deputāts Andris Šķēle (“Par labu Latviju!” (PLL)) aicināja neatbalstīt šādus grozījumus, jo tas nozīmē, ka valdība nepilda iepriekš dotos solījumus. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka arī juristi bažījas par to, vai iemaksu otrajā pensiju līmenī saglabāšana 2% apmērā nākamgad atbilst Satversmei.Deputātu vairākumu arī neguva PLL priekšlikums, kas paredz, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijas valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, vai arī Latvijas kredītiestāžu, kapitālsabiedrību emitētos vai garantētos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos.Šķēle aicināja atbalstīt apvienības priekšlikumu, norādot, ka Latvijas iedzīvotāju naudai vajadzētu strādāt mūsu valsts labā, un rosināja ieguldīt šos līdzekļus Latvijas mežos.Arī deputāts Einārs Cilinskis (“”Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”) pauda viedokli, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļi būtu jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā. Viņš atzinīgi novērtēja ierosinājumu šo naudu investēt Latvijas mežos, taču izteica arī priekšlikumu, ka līdzekļus varētu ieguldīt publiskās privātās partnerības projektos, piemēram, ēku siltināšanā.Deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka pašlaik lielākā daļa no otrā pensiju līmeņa līdzekļiem atrodas zviedru bankās un tā ir nopietna naudas summa, kas varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai. Lai gan deputāts aicināja tomēr PLL ierosinājumu neatbalstīt, viņš atzina, ka šis jautājums būtu jāpārrunā Saeimas komisijās.Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzsvēra, ka šajā gadījumā svarīgākas ir ieguldītāja, nevis valsts intereses. Pēc viņa teiktā, “šī nav vieta, kur piesaukt kādas kopējas intereses, – ja uzliks ierobežojumus, tas palielina riskus.Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš iepriekš vērsa deputātu uzmanību uz Satversmes tiesas nesenajā spriedumā secināto, proti, iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā ir iespējama, ja vien netiek apdraudēta šīs shēmas izveidošanas jēga un mērķis un turpmākajos gados tiek ievērots likuma pārejas noteikumos paredzētais pakāpeniskais iemaksu likmju palielinājums atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām.Kusiņš aicināja deputātus rūpīgi izvērtēt iemaksu otrajā pensiju līmenī saglabāšanu 2% apmērā, atzīstot, ka, pasliktinoties Latvijas ekonomiskajai situācijai, to vēl varētu apspriest, taču, ja situācija nepasliktinās un pat uzlabojas, šādu rīcību būtu grūti argumentēt.Likumprojekts arī paredz uzdot Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sešu mēnešu laikā no dienas, kad sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, izvērtēt un iesniegt Saeimai ziņojumu par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma valsts fondēto pensiju shēmā 2011. un 2012.gadā ietekmi un, ja nepieciešams, likumprojektu par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma valsts fondēto pensiju shēmā kompensēšanu.Ministrija atzīst, ka, nākamgad saglabājot iemaksas otrajā pensiju līmenī 2% apmērā, var samazināties iedzīvotāju uzticība valsts fondēto pensiju shēmai un Latvijas pensiju sistēmai kopumā, kas rada risku pieaugt nereģistrētajai nodarbinātībai un tādējādi radīt apburto loku, proti, samazinoties legālajai nodarbinātībai un sociālās apdrošināšanas iemaksām, atkal trūks līdzekļu pensiju sistēmas pirmā līmeņa izdevumu finansēšanai, kas atkal tiks meklēti pensiju sistēmas otrajā līmenī, attiecīgi samazinot likmi vai atliekot tās paaugstināšanu.Grozījumi likumā stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.
