Baisas ainavas un neattīstītas sabiedrības paraugs – tā profesionāli kokkopji jeb arboristi nosaukuši barbarisko apiešanos ar gandrīz 50 kokiem Elejā. Apcirpt papeļu vainagus Elejā ir ierasta prakse, jo tādējādi iedzīvotājus var pasargāt no alergēnajiem ziedputekšņiem, taču šoreiz vietējais apsaimniekošanas uzņēmums ar zāģi atvēzējās tik plaši, ka «pieķēris» klāt un bez zariem atstājis 24 spēcīgas liepiņas. Turklāt nežēlīgais darbs īstenots Parka ielā, lai gan šiem kokiem vairs nekad nebūs tādi vainagi kā parku ainavā augošajiem.
Elejā ieraudzītais skats, pēc kokkopju secinājuma, ir tik baiss, ka viņi nolēmuši celt trauksmi gan Jelgavas novada pašvaldības, gan valsts mērogā, par notikušo informējot arī vides pārvaldi un Latvijas Pašvaldību savienību. «Parka ielā veikta nepareiza un barbariska koku kopšana – galotņošana –, atstājot stumbrus pilnībā bez zariem,» norāda Latvijas Kokkopju – arboristu biedrības prezidents Edgars Neilands. Publiskie apstādījumi esot izkropļoti. Veidojas trupe un zaru slotas Ar koku galotņošanu tiek iznīcināti sabiedrībai pieejamie resursi, kā arī izniekots nodokļu maksātāju un koku stādīšanas talcinieku darbs, norāda biedrība. Tās biedrs dendrologs Gvido Leiburgs jau iepriekš «Ziņām» vairākkārt stāstījis, ka padomju gados praktizētais koku kopšanas paņēmiens Latvijas un Eiropas publiskajā telpā atzīts par kokus kropļojošu un nepareizu. Pret «telefonu stabu» metodi vairākus gadus asi iebilst gan Dendrologu, gan Ainavu arhitektu un Kokkopju – arboristu biedrības, kā arī ar nozari saistītie speciālisti. Atsevišķi koki pēc šāda kopšanas paņēmiena nākamajā pavasarī vairs nesaplauks, bet parastajai liepai pēc galotņošanas strauji veidojas trupe, vainags atjaunojas neregulāri, ataugušie zari no snaudošajiem pumpuriem veido mehāniski neizturīgas, neestētiskas un ar gadiem bīstamas zaru slotas. Elejā arboristi rekomendē koku stumbeņus likvidēt pilnībā un pavasarī iestādīt jaunu koku dižstādus, jo nav kopšanas paņēmienu, kas nodrošinātu turpmāku šo koku drošu, funkcionālu un estētisku ilgtspējīgu augšanu. Pašvaldība domā, ka ataugsJelgavas novada pašvaldībai nav saistošo noteikumu, kas paredzētu koku galotņošanu, līdz ar to vainagu līdzināšana un koku apzāģēšana ir pagasta pārraudzībā un kompetencē, ievērojot gan iedzīvotāju drošību, gan vides estētiskumu, skaidro novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.Elejas pagasta pārvaldnieks Leonīds Koindži-Ogli atzīst: «Nevar nepiekrist, ka koku apzāģētie stumbri ziemas kailumā izskatās biedējoši apskādēti, tomēr šie darbi veikti, ņemot vērā humānākos pamatprincipus – laiku, kad koki snauž, iebildumus no iedzīvotājiem, kas daudzkārt vērsušies ar lūgumiem apzāģēt papeles, kā arī pieredzi, ka līdz ar pavasari koku vainagi atjaunosies.»SIA «Apsaimniekošanas serviss» pie kokiem ķēries tieši papeļu dēļ, jo, tās regulāri apzāģējot, tiek mazināta ziedputekšņu pūku izplatīšanās pavasarī. Taču līdz ar 23 papelēm uzņēmums nozāģējis arī 24 liepas. L.Koindži-Ogli atzīst, ka liepas ir jaunas: «Tām ir ap 20 gadu, līdz ar to koki spēs dot spēcīgus jaunos dzinumus.» Viņš domā, ka Arboristu biedrības ieteikums pilnībā likvidēt kokus ir pāragrs. Pilsētā pret kokiem saudzīgāki«Visiem spēkiem cenšamies neķerties pie galotnēm – izzāģējam vien sānu zarus un bojātos,» saka Jelgavas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Viņš piekrīt kolēģiem un uzsver – ja zāģi gribas likt pie galotnes, labāk uzreiz izņemt visu koku. Pilsētā vai ik uz soļa vecajos koku stādījumos gar ielām redzams, cik trupes nomocītas ir liepas un citu sugu koki. Jaunajos apstādījumos vainagi tiek veidoti savlaicīgi un pakāpeniski, lai veidotos ainaviskas alejas, nevis «telefonu stabu» rindas.A.Lomakins lēš, ka pašvaldība no šīs kļūdas ir mācījusies, taču, gadu desmitiem redzot ačgārno praksi pilsētas ielās, to pārņēmuši privāto teritoriju īpašnieki. Būvvalde tādās reizēs iesaka nevis Holandes liepas galotņot, bet gan izzāģēt liekos zarus vai veco koku vietā stādīt jaunus.
