Martā apritēs septiņi gadi, kopš gaisa telpā virs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas patrulē NATO lidmašīnas. «Ziņas» viesojas pie lidotājiem Šauļu bāzē.
Zokņu aviācijas bāzē pie pašiem Šauļiem mūs sagaida laipnu ASV Gaisa spēku karavīru pulciņš, kas todien – īsi pirms Ziemassvētkiem – dežurē. Pretēji filmās redzētām ainām bāzē valda miers un omulīga atmosfēra. Par to, ka šis rāmums jebkurā mirklī var tikt pārtraukts, liecina pa tvērienam noliktās aprīkojuma somas trauksmes gadījumam. Jelgavas apkārtnē lido retākPirms došanās uz Šauļiem portāla zz.lv lasītāju aptaujā bija iespējams uzzināt, ka daudzi iedzīvotāji NATO lidmašīnas ikdienā pamanījuši, bet liela daļa nemaz nav redzējuši. Izrādās, mūsu apkārtni tās šķērso neregulāri, bet Jelgavai pāri nelido, jo noteikumi liedz kara aviācijas lidojumus pār pilsētām. «Mūsu lidojumu maršruti nav nekāds noslēpums,» smejas sagaidītāji. Tie ir divi todien dežūrā esošie piloti – majors Ēriks Armentrouts un leitnants Bils Strohekers, kurš iepazīstoties piebilst: «Bils ir mana vārda saīsinājums, pilnais vārds ir Viljams.» Tā kā laika apstākļu dēļ mācību lidojumi atcelti un nekas neliecina par trauksmes iespēju, viņi nolemj vadīt mūsu nelielo ekskursiju. Piegājuši pie kartes, piloti izskaidro, ka visbiežāk regulāri mācību lidojumi notiek virs bāzes turpat Šauļu apriņķī. Retāk vienība izlido tālāk, turklāt tikai uz četrām vietām, kur NATO lidmašīnām ļauts nosēsties, – Tallinu, Rīgu, Kauņu un Viļņu. Biežāk iznākot lidot uz Rīgu, un piloti kartē konstatē, ka tajās reizēs šķērso Jelgavas un Ozolnieku novadus. Lidojums līdz Rīgai ilgst 15 minūtes, bet līdz Tallinai – ap 35 minūtēm.Pēc dežūrtelpu rimtās ikdienas angārā ieraugām nākamo liecinieku kaujas gatavībai – iznīcinātāju «F-15 C Eagle», zem kura spārniem ielādētas kaujas raķetes. Piloti apstiprina, ka arī ložmetējos ir kaujas patronas, taču viņi esot priecīgi, ka tas viss nav jāizmanto.«Tie lielie, smailie cilindri, kas līdzinās bumbām, gan nav lādiņi,» smejas Ēriks, skaidrojot, ka tās ir degvielas tvertnes, kuras nezinātāji parasti notur par bumbām. Raķetes ir mazākas un tievākas. Iznīcinātāji domāti kaujām pret lidojošu pretinieku un neesot paredzēti mērķiem uz zemes.Brīvā laika nav daudzŠīs vienības pastāvīgā mājvieta ir Lielbritānijā, Karalisko gaisa spēku bāzē Leikenhītā netālu no Kembridžas. Tur arī palikušas viņu ģimenes. Ar sievām un bērniem tiekoties Rīgā, kad iznākot izkārtot divas brīvdienas. Rīga ir nākamā atpūtas vieta pēc Šauļiem. Tur aizejot arī uz kādu krogu. Ē.Armentroutam ļoti iepatikusies grupa «Latvian Blues Band», kuras muzicēšanu baudījis klubiņā un pēcāk arī nopircis disku. Šauļos, kur brīvo laiku iznāk pavadīt biežāk, iecienītākā vieta esot sporta zāle. Lai dabūtu divas brīvas dienas, jāvienojas ar kolēģi, kurš aizvietos dežūrā. Uz četrām lidmašīnām Šauļos ir septiņi piloti, turklāt viņu rotācija notiek biežāk nekā lidmašīnu. Tikmēr lidotāju sievas Anglijā uz Ziemassvētkiem savākušas rotaļlietas, drēbītes un citas dāvanas, kas atsūtītas bāreņiem. NATO karavīri tās salikuši zem eglītes bāzē, bet svētkos apņēmušies izvadāt pa bērnunamiem. Ēriks priecīgi bilst, ka nākamajā dienā pēc mūsu apciemojuma dodas atpakaļ uz pastāvīgo bāzi, bet Bils palikšot līdz janvārim, taču, iespējams, svētku laikā Rīgā tikšoties ar sievu.Dzīve lidotājiem rit «uz čemodāniem». «Man ir trīsgadīgs dēls,» stāsta Ēriks, «viņš piedzima Japānā, aug Anglijā, bet Ameriku vēl nav redzējis.» Pilota teiktajā nejūt gaušanos, jo tādu, profesijas diktētu, dzīvesveidu gan pats, gan sieva akceptējuši. Starp citu, ASV Gaisa spēku 493. kaujas eskadriļa, kura karavīri uzturas Šauļos, vienmēr bijusi dislocēta Eiropā un radusies Otrajā pasaules karā.Bez šāviena beidz karuNedz Ēriks, nedz Bils nav karojuši. Izrādās, lidotāju pieredze veidojas noteiktā jomā, un viņiem arī agrāk parasti uzticētas apsardzes funkcijas. Līdzīgi patrulējuši, sargājot gaisa telpu virs Vašingtonas vai Ņujorkas debesīm. Toties lidmašīnām Šauļos gan ir Irākas kara rūdījums. Viņi mūs pieved pie lidmašīnas, kuras kabīnei uzkrāsota zaļa zvaigznīte, kas nozīmē notriektu pretinieku. Tas gan esot kuriozs. 1991. gada Līča karā šis F-15 sastapies ar bruņotu Irākas lidmašīnu, kuras pilots konstatējis, ka kļuvis par mērķi, un ātri katapultējies, bet lidmašīna nokritusi. Vēlāk karadarbību reģistrā vietnē on-target-aviation.com guvām apstiprinājumu šim faktam un arī to, ka tieši šī – bez neviena šāviena – bija pēdējā gaisa kauja, kas pielika punktu Līča karam.Baltijas valstu debesīs šīm lidmašīnām nav bijis jāšauj. ASV patrulēšanas laikā bijis viens trauksmes gadījums oktobrī, kad nācies pavadīt divas Krievijas lidmašīnas, kas lidojušas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem starp Liepāju un Ventspili un nav atsaukušās Latvijas aicinājumam starptautiski pieņemtajā kārtībā identificēt sevi. Tas gan izrādījies nenopietns pārpratums, bet, kāpēc krievu piloti neatsaucās gaisa telpas uzraugiem, Ēriks īsti vairs neatceras.Janvārī ierodas vāciešiTā kā Ēriks, būdams vēl zēns, pieredzējis arī «aukstā kara» laikus, Šauļu bāzē pavadītās dienas bijušas ļoti interesantas, jo viņš atradies agrākajā padomju karaspēka bāzē, kur saglabājušies agrākie lidmašīnu MIG angāri, kas tagad kalpo kā garāžas vai noliktavas. Apceļot apkārtni tūrista lomā gan nav iznācis.Ēriks un Bils priecājās, izdzirdot, ka Latvijas valdība šoruden kara aviācijai nolēmusi atļaut zemākus lidojumus. To minimālā robeža būs 61 metrs virs pārlidojamās virsmas, bet tikai retāk apdzīvotās teritorijās. Tas esot vērtīgs uzlabojums, jo, piemēram, Lielbritānija ir tik blīvi apdzīvota, ka trūkst iespēju mācību lidojumiem. Līdz pilotiem šī ziņa vēl nebija nonākusi, jo normatīvi varētu stāties spēkā 2011. gadā, bet jau 5. janvārī ASV karavīri pametīs Šauļu bāzi un stafeti pārņems Vācijas Gaisa spēki. Šogad amerikāņi nomainīja poļus, pirms tam gada pirmajos četros mēnešos gaisa telpā patrulēja Francijas Gaisa spēki. Fakti par NATO gaisa patruļām 2004. gada 16. martā Briselē Ziemeļatlantijas padome nolēma, ka NATO nodrošinās Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. Tam par iemeslu bija Baltijas valstu lūgums, jo pašiem trūkst tehnikas šo funkciju izpildei. Patrulēšanu dalībvalstis veic pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu gaisa telpas drošību, saglabātu Baltijas valstu suverenitāti un, ja nepieciešams, tās aizstāvētu pret ielaušanos. Patrulēšanu sāka Beļģijas, Dānijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Vācijas, ASV un Polijas Gaisa spēki. Sākumā trīs mēnešus katrs, kopš 2006. gada pavasara Turcijas, Spānijas, Beļģijas un Francijas kontingentu misijas ilgums bija četri mēneši, Rumānijas – pusotrs mēnesis, Norvēģijas, Polijas, Vācijas un ASV – trīs mēneši. Vēlāk visi pārgājuši uz četru mēnešu periodu. 2008. gadā patrulēja Polija, Vācija un ASV, 2009. gadā – Dānija, Čehija un Vācija, šogad – Francija, Polija un ASV. Katra valsts piedalās ar savu tehnisko aprīkojumu un personālu, piemēram, ASV rīcībā ir iznīcinātāji «F-15 C Eagle», Francijas – «Mirage – 2000», Vācijas – «Eurofighter Typhoon» un «F-4F Phantom», Polijas – MIG-29, poļu bruņojumā ir arī F-16 iznīcinātāji, ar kādiem patrulēja Turcijas lidotāji. 2009. gadā NATO padome apstiprināja, ka patrulēšana Baltijas valstīs turpināsies līdz 2014. gadam. Iepriekš bija paredzēts, ka tas notiks līdz 2011. gadam, tomēr Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza misiju pagarināt līdz 2018. gadam.Avots: LR Aizsardzības ministrija
