Ilze Arbidāne, Jelgavas 6. vidusskolas direktore:2010. gads bija ziemas olimpisko spēļu gads ar labiem mūsu sportistu sasniegumiem, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gads. Lepojos, ka esmu jelgavniece un redzu pārmaiņas savā dzimtajā pilsētā – atklāts Zemgales Olimpiskais centrs, atjaunots Trīsvienības baznīcas tornis. Pērn par ES līdzekļiem mūsu skolā tapuši četri moderni dabas zinību kabineti, kas skolēnus ieinteresē matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas studēšanai. Demogrāfiskās lejupslīdes ietekmē skolēnu skaits ir nedaudz samazinājies. Tādēļ no 1. janvāra mūsu skolā sāks darboties trīs un četrus gadus veco bērnu rotaļu grupa, kurā vēl var pieteikties. Bijis ražīgs darba gads man kā skolotājai, jo ar augstiem sasniegumiem skolēni piedalījās latviešu valodas olimpiādē, 8. klases skolniece Alīna Sevicka ieguva otro vietu valstī, bet vidusskolniece Elīna Kovaļenko ar pētījumu par bezpajumtnieku problēmu risināšanu Jelgavā bija labākā pilsētā. Arī man kā mammai šis gads bijis prieka pilns. Pirmajā Latvijas kantri – vesterna deju čempionātā Valmierā meita Laine ieguva čempiones titulu.Bet visemocionālākais brīdis bija 1. septembris jaunajā amatā. Teikšu godīgi – tā nav vienkārša lieta būt par vidusskolas direktori, jo vadītājam jāpārzina viss notiekošais, jāprot saskatīt stiprās un vājās puses, regulāri jāuztur komunikācija ar vecākiem un sabiedrību. Jānis Vinters, Lielplatones pagasta zemnieks saimniecības «Līgo» saimnieks:Noteikti tā bija mūsu saimniecībā uzbūvētā biogāzes stacija. Janvāra sākumā apritēs pieci mēneši, kopš tā darbojas. Pirmos trīs mēnešus stacija strādāja ar 70 – 80 procentiem no plānotās 500 kilovatu jaudas stundā. Ceturtajā mēnesī bija jau 99 procenti, bet šomēnes jauda laikam būs mazliet kritusies. To ietekmē aukstums, jo vācu tehnikai mēdz aizsalt kāda caurule un atgadīties citas likstas. Taču kopumā stacija darbojas labi. Kā izejvielu izmantojam pašu izaudzēto un smalcināto kukurūzu, bet desmit procentu metāna apjoma palielināšanai veido mēsli no Bauskas putnu fabrikas. Pagaidām visa iegūtā biogāze sadedzinot tiek pārvērsta tā sauktajā zaļajā elektroenerģijā, par ko valsts maksā 14 santīmu par kilovatstundu. Taču jau velkam siltumtrasi uz savu atpūtas māju un darbnīcām. Jūlijā un augustā siltumenerģija ies uz kalti, bet tālākā nākotnē plānojam uzcelt siltumnīcas, kur siltums tiktu izmantots ziemā un pat vēl pietrūktu. Tādējādi var teikt, ka enerģiju izmantosim pilnībā. Valsts atbalsts šai zaļās enerģijas nozarei ir tikai apsveicams un jau attaisnojies. Tā ir iespēja, kas Latvijai ļauj kļūt ne tikai energoneatkarīgākai, bet arī ieviest inovācijas, modernus projektus. Jau tagad šajā ziņā esam priekšā tuvējām kaimiņvalstīm. Gaušanās neko nedod, bet zaļā enerģija ir mūsu iespēja iet nākotnē pa priekšu citiem. Artūrs Hroļenko, VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris:Salīdzinājumā ar 2009. gadu Jelgavas ugunsdzēsējiem šis gads pagāja mierīgāk. Krietni mazāk dega kūla un meži, toties pavasarī daudz ko iemācījāmies, sniedzot palīdzību plūdos cietušajiem. Kā parasti, pirms apkures sezonas cilvēkiem skaidrojām drošības noteikumus, taču sāpīgi, ka šoziem bijuši divi traģiski gadījumi, kad, kurot krāsni, dūmos nosmok veci, vientuļi, nevarīgi cilvēki.Pateicoties ES līdzekļiem, vecajā gadā jūtami uzlabojies Jelgavas daļas aprīkojums. Decembrī mūsu depo ēkā sāka darboties reģionālais sakaru punkts, kas jaunā kvalitātē paceļ ļoti svarīgo 112 telefona trauksmes zvanu pieņemšanu. Atvaļinoties izdienas vai arī traumu un profesionālo slimību dēļ 2010. gadā no Jelgavas daļas aizgājuši divdesmit ugunsdzēsēju, personāls atjaunojies par apmēram ceturto daļu. Arī komandieris ir jauns… Cenšos būt ļoti prasīgs, lai godam tiekam galā ar visiem uzdevumiem. «Ziņu» lasītājiem novēlu laimīgu un ugunsdrošu jauno gadu!
