«Zemgales Ziņas» turpina ceļojumu pa naudas plūsmas straumēm, kas Jelgavas pašvaldību novedušas pirmsbankrota situācijā.
«Zemgales Ziņas» turpina ceļojumu pa naudas plūsmas straumēm, kas Jelgavas pašvaldību novedušas pirmsbankrota situācijā. Arvien vairāk šī «ekskursija» sāk līdzināties Odiseja teiksmainajiem ceļojumiem: iepazīšanās ar dažādiem Domes dokumentiem un «darbībām», kas tapuši ar šo dokumentu svētību, Jelgavu atklāj kā savdabīgi mitoloģizētu pasauli. Še atrodamas ciklopam Polifēnam līdzīgas būtnes, kas spēj skatīties tikai ar vienu aci, tādējādi kaut ko palaižot «garām» un nespējot (negribot) pilnībā pārredzēt savu valdījumu. Mums ir arī savi lotofāgi. «Odisejas» versijā tie ir kādas tautas priekšstāvji, kas, iebaroti un barodamies ar krāšņajiem lotosa ziediem, aizmirsa savu tautu. Ir mums savs lestrigons, kas atšķirībā no sava līdzinieka «Odisejā» aprij nevis cilvēkus, bet gan viņu naudu. Viltīgais ahajietis nonāk arī burves Kirkes salā, kur cilvēki tiek pārvērsti par cūkām. Vai šāds liktenis gaida Jelgavas iedzīvotājus? Mūsu ceļojums tuvojas Eola salai. Tur atrodams maiss, kuru atsienot, sāksies liela kaukšana un rūkšana, jo slēptie vēji taps «atpazīti».
1995. gadā pašvaldība saņēma aizdevumu – USD 93 890 (Ls 52 909) – no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas siltuma padeves skaitītāju iegādei. Atbilstoši Domes Revīzijas komisijas šā gada 28. janvārī parakstītajam aktam par Domes kredītsaistību pārbaudi tās Tehniskās daļas vadītājs Alberts Točs 111 skaitītāju nodevis pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem. Revīzijas komisija uzskata, ka «nav ievērots Domes 24.03.1995. apstiprinātais nolikums, kurā teikts, ka skaitītāji nododami firmām, kas uzvarējušas konkursā, uzstādīšanai un pēc uzstādīšanas nododami attiecīgo iestāžu un uzņēmumu pārziņā». Citādi uzskata A.Toča kungs: «Visi skaitītāji nodoti firmām, kas uzvarējušas konkursā (izcēlumi mani – M.P.)» Revīzija, Točaprāt, esot veikta neprofesionāli.
Kaut kur ir
A.Točs ir pārliecināts, ka neviens skaitītājs nekur nav pazudis: «Visi skaitītāji ir, un tur vispār nevar būt nekādas runas… Patiesību sakot, viens skaitītājs tomēr ir nozagts vai sadauzīts.» Tomēr A.Toča pārliecībai ir apšaubāms pamats, jo saskaņā ar viņa paša teikto Domei nav precīzas statistikas: cik ir skaitītāju, kur tie atrodas, cik to ir bojāti, cik salauzti, cik nozagti utt. «Mēs par šo jautājumu (skaitītājiem) neatbildam,» uzskata A.Točs. Varbūt tomēr iedzīvotājiem ir tiesības prasīt Domei, kas notiek tās pašvaldības uzņēmumā? Prasīt, kāpēc jauni skaitītāji kaut kādu iemeslu dēļ «sabojājas» un pēc tam iedzīvotājiem par siltumu jāmaksā pēc Domes pieņemtā tarifa neatkarīgi no patērētā.
A.Točam ir tikai aptuvens priekšstats par skaitītāju likteni. «Būtībā daži skaitītāji ir noņemti», «ir daži skaitītāji, ko vajadzētu likt lietā», «ir kādi skaitītāji, kas atrodas remontā, jo «Siltumtīkli» tos, ņemot nost, ir sabojājuši», ir skaitītāji, «kas bez kāda pamata noņemti», ir skaitītāji, kas «atrodas kaut kur citur» utt. To esot «pie tūkstoša».
Dome apstrīd LR likumus
Saskaņā ar LR likuma «Par mērījumu vienotību» 7. pantu siltumenerģijas skaitītāji ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei un uzraudzībai. Siltumskaitītāji, kas nav atzīti par derīgiem likumā noteiktajā kārtībā, nevar tikt izmantoti, citiem vārdiem – šādu skaitītāju uzstādīšana ir nelikumīga.
Pēc Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra (LNSMC) informācijas, lielākā daļa Jelgavā uzstādīto siltumskaitītāju nav verificēti (nav atzīti par derīgiem). Tāpēc juridiski diskutējams ir jautājums par to, cik pamatoti ir «Siltumtīklu» izkalkulētie rēķini, vadoties no nelikumīgi uzstādītu siltumskaitītāju rādītājiem.
A.Točs uzskata: «Tas nav nekas nelikumīgs. Skaitītāji ir uzstādīti likumīgi – saskaņā ar Domes lēmumu.» Savukārt LNSMC savā 12.01.99. vēstulē Domes priekšsēdētājam U.Ivanam norāda: «Ar jūsu pilsētas Domes 24.03.1995. gada sēdes protokolu nr. 7 apstiprinātais nolikums ir pretrunā ar spēkā esošās likumdošanas prasībām, kā arī ar Ekonomikas ministrijas 1994. gada 6. jūnijā apstiprinātajiem «Siltumenerģijas norēķina uzskaites mēraparātu metroloģiskās pārbaudes, remonta, apkalpošanas, uzraudzības noteikumiem»».
A.Točs: «Mēs apstrīdam šā centra [pausto]». Mūsu pašvaldība iet vēl tālāk: «Šobrīd mēs apstrīdam arī šo likumu [«Par vienotiem mērījumiem»]». Jautājums – kad Dome apstrīdēs Satversmi?!
Nelikumību A.Točs pamato ar līdzekļu trūkumu: « Nav nekādas vajadzības jaunus skaitītājus verificēt, jo (..) tas maksā lielu naudu. Šobrīd mums naudas nav. Pat budžeta iestādēm nav ko maksāt par siltumu.
Mēs uzskatām, ka esam rīkojušies pareizi – saskaņā ar Domes lēmumu, ka jauni skaitītāji, kas iepirkti rietumvalstīs, (..) nav jāpārbauda.»
A.Toča kungs alojas. Saskaņā ar likuma «Par mērījumu vienotību» 9. pantu ārvalstīs veikta mērīšanas līdzekļu verificēšana, tai skaitā pirmreizējā, tiek atzīta Latvijas Republikā saskaņā ar starptautiskiem līgumiem. Ne ar Dāniju, ne ar firmu a/s «Kamstrup», kas piegādājusi skaitītājus, nekādi starptautiski līgumi par verificēšanas atzīšanu nav noslēgti, tādēļ arī jauniegādātos siltumenerģijas skaitītājus pirms uzstādīšanas nepieciešams verificēt Latvijas Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā (LNSMC).
Arī aizbildināšanās ar naudas trūkumu ir nevietā. Jo, ja skaitītāju atzīšana par derīgiem būtu veikta pirms uzstādīšanas, ietaupītos izdevumi, kas saistīti ar skaitītāju nomontēšanu, aizgādāšanu uz laboratoriju, atgādāšanu un vēlreizēju montēšanu. Tieši tāpēc, ka Dome savus lēmumus liek augstāk par LR likumiem, iedzīvotāji būs spiesti maksāt papildus.
Kā uzskata LNSMC – nelikumīgi uzstādīto siltumskaitītāju kvalitāte varētu neatbilst standartiem. Tikai pēc ekspertīzes varēs pateikt, cik no tiem ir derīgi.
Jautājums ir arī par to, kādas firmas skaitītājus ir uzlikušas un cik kvalitatīvi to izdarījušas. Lai legalizētu nelikumīgi uzstādītos siltumskaitītājus, «Siltumtīkli» paši uzņemas testēšanas (tas ir, valsts) funkcijas. Firma, kas ar to nodarbojas, LNSMC nav zināma – pat adrese nav norādīta. Testēšanā iegūtie rezultāti ir vairāk nekā apšaubāmi. No LNSMC vēstules U.Ivanam: «Jūsu vēstulē minētā atsauce uz Mātera ielā 22 uzstādītā siltumskaitītāja testēšanas rezultātiem ir nekorekta, jo šā skaitītāja «testēšanas» procedūra ir falsificēta un sastādītais akts neatbilst nekādām reglamentētām metroloģijas prasībām.»
Ceļojums turpinās.
