«Aukstajā Kalnciema – Klīves baznīcā ar izdrupušo krāsni, tekošo jumtu bojājas ērģeles un dievkalpojuma laikā saaukstējās mazdēls,» nobažījusies stāsta vecmāmiņa no Kalnciema puses. «Pirmssvētku iepirkšanās burzmā daudzu cilvēku priekšā mani aizturēja lielveikala apsargi, jo pie kases kļūdaini pīkstēja signalizācija,» satraukta piezvanīja pensionāre, kuras somā tajā reizē bija citā veikalā pirktas preces un kura, ilgus gadus strādājot par frizieri, principiāli lieku kapeiku no klientiem nav ņēmusi. «Klausies, vai tiešām pa Jelgavu vakaros staigā maniaks?» pirms pāris nedēļām jautāja noskrējies uzņēmējs, kas augstu vērtē «Ziņu» atklātību. Avīzi lasa un portālu lieto daudzi tūkstoši jelgavnieku, Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāju. Tas ir nozīmīgs spēks. Bieži vien katrs atsevišķs cilvēks nejaudā saukt pie atbildības vai pat tiesas savus pāridarītājus – līdz Rīgai vai Briselei ir tālu. Bet tad vismaz paliek laikraksta redakcija, un tā tu vari, kaut pa pilienam akmeni drupinot, ietekmēt sabiedrisko domu. Pagājušajā vasarā, no Staļģenes pievienojoties Aglonas svētceļniekiem, lūdzu Dievu par preses brīvību, kas gan Jelgavā, gan Latvijā kopumā tiek arvien vairāk apdraudēta. Nav brīnums, ka arī mūsu pusē politiķi, šķiežot lielu naudu, spodrina savu tēlu un, šķiet, vēlas valdīt mūžīgi. Taču demokrātiskajā dzīves spēlē ir savi noteikumi, kas paģēr to, ka nevienam nav jāpaliek ārpus kritikas. Bez tās arī tautas vēlēta vara kļūst neredzīga. «Zemgales Ziņas», manuprāt, cenšas savu atbildīgo, smalko darbu godam paveikt. Paldies par uzticēšanos, palikšanu vai arī pievienošanos mūsu laikraksta lasītāju un līdzveidotāju pulkam!
