«Nekas nav siltāks par sniega piku, ko viens cilvēks nes dāvināt otram,» rakstījis Imants Ziedonis, un šī atziņa varētu būt viena no daudzajām, kas māca – patiesi vērtīgajam nav jābūt ne lielam, ne dārgam. Kad sniega kā patlaban pārpārēm, ar piku plaukstā gan vari tikt arī pārprasts – cilvēkam, kas teju izkūņojies cauri kupenai, siltu sirdi drīzāk raisīs kaimiņš ar lāpstu un vēlmi palīdzēt.Vai baltie kalni, jau trīs nedēļas augdami augumā, mūs darījuši savstarpēji izpalīdzīgākus? Kamēr procentos izskaitļotu aptauju nav, novērojumi patiesi ļauj spriest par pozitīvām tendencēm. Viens zina stāstīt par vīru, kas ik rītu atrok celiņu pie savām durvīm un palīdz arī vairs ne tik spraunajai tantītei blakus mājā. Cits pagalmā manījis rīcībā saskanīgu autovadītāju pulciņu ar lāpstām. Vēl kāds pēc savas iniciatīvas apņēmies notīrīt daudzdzīvokļu mājas jumtu, pirms kūstošais slapjums nonāk līdz augšstāva griestiem.Protams, gadās arī pa pretējam piemēram. Kāds no savas garāžas priekšas sniegu pāršķūrējis pie blakus durvīm. Kāds, strikti ievērodams īpašuma robežas, i nedomā ķerties klāt mazajam blakus gabaliņam, kurš nezin kāpēc netiek tīrīts. Droši vien sava gudrība ir arī centienos lieki nepārstrādāties, bet 83 gadus vecā Ņinas kundze tikmēr apliecina tautas gudrību, ka darbs kaulus nelauž, – viņas tīrīto gabaliņu Akadēmijas un Driksas ielas stūrī varētu nominēt ziemas sakoptības konkursam.Mudinājumu mest pie malas kūtrumu nupat izplatījuši akcijas «Tīrības dienas» organizatori, aicinot 15. janvārī Rīgā un jebkurā citā Latvijas vietā uz sniega talku, lai iztīrītu kādu pilsētas daļu. Idejas un inventārs – pašu ziņā, bet ierosmei solīts tuvākajās dienās aktivizēt interneta vietni www.sniegatalka.lv.
