SOS jauniešu mājai Jelgavā rit piektais gads, un tajā pašlaik dzīvo desmit jaunieši, kas līdz 16 gadu vecumam auguši Īslīces SOS bērnu ciematā. Jauniešu mājā viņiem ir iespēja dzīvot patstāvīgāk, turpināt apgūt dzīvē nepieciešamās iemaņas un mācīties. Latvijā ir divas šādas mītnes – Jelgavā un Iecavā.
SOS jauniešu māju iemītnieku dzīves stāsti ir dažādi. Daļa no viņiem ir bāreņi, daļa – bērni dzīviem vecākiem, kas nav spējuši uzņemties rūpes par savām atvasēm. Šeit jaunieši gatavojas patstāvīgai dzīvei – uzņemas rūpes par kārtību mājās, ēst gatavošanu un pirkumiem. Pašam jāplāno laiks un jādomā, kā racionāli tērēt kabatas naudu. Kopīgi ar pedagogiem jāizvērtē savas nākotnes iespējas un jādomā, kur mācīties tālāk. Starp jauniešu mājas iemītniekiem ir arī jelgavnieki, kas, mazi būdami, nonākuši Īslīces SOS ciematā un tagad atgriežas dzimtajā pilsētā. «Mums pastāv noteikta kārtība, kas jāievēro. Jauniešu mājas aprūpe ilgst apmēram četrus gadus. Pēc tam, ja jaunietim nepieciešams un viņš vēlas, aprūpe turpinās. Pēc pilngadības sasniegšanas var izvēlēties arī daļēji patstāvīgu dzīvi, proti, ja turpina izglītību, var īrēt dzīvokli, kopmītni vai istabu, bet SOS sniedz finansiālu atbalstu un palīdz ar padomu. Tiklīdz jaunietis izdomā, ka mācības neturpinās, aprūpe tiek pārtraukta,» skaidro jauniešu mājas vadītāja Baiba Blomniece-Jurāne. Jaunieša ģimenes budžets mēnesī ir 127 lati. Par saviem līdzekļiem viņi ēd brokastis un vakariņas, kā arī brīvdienās, bet atlikušās naudas tēriņi jāplāno pašiem. «Ja jaunietis ir pilngadīgs, prot rīkoties ar naudu, parasti tiek izsniegta visa mēneša summa, bet tiem, kas uz jauniešu māju atnākuši nesen, mācām plānot budžetu un naudu dodam pamazām noteiktam mērķim, piemēram, zābaku iegādei. Sākumā kopā braucam pirkt arī pārtiku, kamēr viņi saprot, ka bez makaroniem un kečupa ir arī citi, daudz veselīgāki ēdieni,» stāsta B.Blomniece-Jurāne.Daļa aizbraucJauniešu mājā dzīve pakārtota pēc katram individuāli izstrādāta plāna. Puiši un meitenes tiek mudināti jau laikus saprast, ko viņi darīs pēc gada, diviem. «Ir jaunieši, kas pēc pilngadības sasniegšanas dodas dzīvot uz dzimtās pašvaldības dzīvokli, strādā, un viņu aprūpe tiek pārtraukta. Ir jaunieši, kas aiziet daļēji patstāvīgā dzīvē,» stāsta vadītāja un kā piemēru min kādu meiteni. Viņa, sasniedzot pilngadību, aizgāja no jauniešu mājas, sāka īrēt dzīvokli Rīgā un augstskolā studē pedagoģiju. SOS meiteni atbalstīs materiāli tik ilgi, kamēr viņa beigs studijas un sāks strādāt. SOS bērnu ciematu stratēģija paredz, ka jauniešu mājā drīkst uzturēties tik ilgi, kamēr jaunietis mācās un nav vecāks par 25 gadiem. «Ir tādi, kas izvēlas aizbraukt no Latvijas. Mums bija meitene, kas pēc vidusskolas devās dzīvot pie radiem Anglijā. Viņa mērķtiecīgi vēlas savu nākotni veidot tur. Jaunietes māsa vēl dzīvo mūsu mājā, bet arī viņa šogad, kad pabeigs vidusskolu, visticamāk, dosies uz Angliju, kur vēlas iegūt augstāko izglītību,» stāsta Jelgavas jauniešu mājas vadītāja. Likums paredz, ka pašvaldībai jānodrošina dzīvojamā platība savas pašvaldības bērniem no aprūpes iestādēm, kas sasnieguši pilngadību. B.Blomniece-Jurāne atzīst, ka SOS Jelgavas jauniešiem pašvaldības dzīvokli neesot viegli dabūt. «Viena mūsu meitene jau teju divus gadus gaida dzīvokli rindā, kas nekust no vietas. Citās pašvaldībās situācija ir draudzīgāka. Jā, jauniešiem tiek piedāvāta iespēja dzīvot sociālajā mājā īrētā istabā, bet sadzīves apstākļi tur ir bēdīgi un arī apkārtējā vide nedroša, tādēļ daudzi paliek pie mums, kamēr atrisinās dzīvokļa jautājums,» piebilst vadītāja.Brauc ciemosSOS Jelgavas jauniešu mājā šajos gados dzīvojuši 16 puiši un meitenes, savā dzīvē devušies seši. Joprojām ar katru tiek uzturēts kontakts. «Pagājuši pieci gadi, kopš no mums aizgāja pirmais jaunietis. Šogad viņš bija atbraucis ciemos. Par šo puisi mums ir visvairāk skumji – negribēja mācīties, mērķtiecīgi gāja uz to, ka vēlas strādāt bez izglītības. Tagad viņš pie pazīstamas sievietes Latgalē strādā lauku darbus par to, ka tur dzīvo. Bet mums ir arī jauki piemēri, kad jaunieši dzīvo pašvaldības piešķirtā dzīvoklī, strādā algotu darbu. Trīs pārcēlušies uz dzīvi Anglijā un Īrijā. Parasti jaunieši pirmos divus gadus ar mums uztur kontaktus, nāk ciemos, zvana, lūdz palīdzību,» stāsta B.Blomniece-Jurāne. Vadītāja un visa jauniešu mājas komanda, kurā vēl ir četri pedagogi un asistents, priecājas par pirmo mazbērniņu. Mazulis piedzimis bijušajai mājas iemītniecei, kura ieguvusi profesiju, atradusi darbu un nu dzīvo Bauskas pusē. Katru gadu ar mazuli viņa atbrauc ciemos. Tepat Jelgavā dzīvo kāds puisis. Viņš turpina apciemot māsu, kas vēl mīt jauniešu mājā, un neaizmirst pedagogus. PieredzeAntra, 19 gadu Šovasar Jelgavā beigšu vidusskolu un došos patstāvīgā dzīvē. Doma ir braukt uz Angliju, kur dzīvo mani radinieki. Vasarā tur jau biju, pastrādāju, novērtēju situāciju, sapratu, kā jāmeklē darbs, cik par to maksā, ar ko jārēķinās, cik dārga tur ir dzīve. Sākumā domāju pastrādāt brīvprātīgo darbu, kamēr sapratīšu, ko gribu mācīties, un tad darīšu visu, lai iestātos tur augstskolā. Gribu dzīvot un pelnīt pati, lai man nebūtu tikai SOS atbalsts. Izmaiņas sociālajā jomā 2011. gadā Minimālā mēneša darba alga noteikta 200 latu Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme būs 35,09 procenti, no tiem darba ņēmējs maksās 11 procentu 2. pensiju līmenī novirzīs iemaksas divu procentu apmērā Persona būs apdrošināta pensijai, ja darba devējs no šā gada 1. janvāra būs nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas; ja tas nebūs veikts, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati to varēs izdarīt Ja darba devējs būs pieķerts strādājošo nodarbinot nereģistrēti, tiks piedzītas sociālās apdrošināšanas iemaksas nevis par viena, bet trīs mēnešu periodu Līdz 2013. gadam būs iesaldēta pensiju, kā arī atlīdzība par darbspēju un apgādnieka zaudējumu indeksācija Noteikta valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipam atbilstoša bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pēdējiem pieciem vai trim mēnešiem: – bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem bezdarbnieka pabalstu pēdējos piecus mēnešus izmaksās šādi: divus mēnešus pa 45 latiem, bet ne vairāk kā 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, bet pēdējos trīs mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; – bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem pabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās pa 45 latiem, bet ne vairāk kā 50 procentu no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Spēkā stājas Invaliditātes likums, kas paredz:– bērna invalīda statuss tiek noteikts līdz 18 gadu vecumam; – noteikt prognozējamu invaliditāti un nodrošināt šīm personām tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus;– valsts apmaksātas psihologa konsultācijas bērnam un viņa vecākiem ģimenēs, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte; – personām ar 1. grupas redzes invaliditāti nodrošināt asistenta pakalpojumus Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 90 latu mēnesī. Netiks vērtēts, cik ilgi īpašumā atrodas vienīgais automobilis. Savukārt sociālajam dienestam būs iespēja no jauna izvērtēt ģimenes materiālo stāvokli, ja būtiski mainīsies materiālā un sociālā situācija
