«Lielupē ledus sasniedz 20 – 32 centimetrus, kas ir pietiekami droši, lai par to varētu staigāt. Taču šīs ziemas īpatnība ir tāda, ka zem biezās sniega kārtas ledus biezums aug lēni. Vēl aizvien vietām Lielupē ir neaizsaluši lāsmeņi, kā arī vietas, kur ledus ir plāns,» teic hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Staļģenes hidrometeoroloģiskā posteņa novērotāja Iveta Rence piebilst, ka viens tāds tikai lielos mīnusos aizsalstošs lāsmenis redzams straujtecē metrus piecdesmit lejpus Staļģenes tilta. Gan uz Lielupes, gan mazāko upju ledus daudzviet redzami zemledus makšķernieki un arī gājēji, kas aizsalušo upi izmanto kā taisnāko ceļu. Speciālisti atzīst, ka par pavasara plūdiem vēl spriest ir par agru. Šoziem Lielupe augštecē aizsala, esot diezgan augstam ūdens līmenim, arī kūstošā sniega pavasarī solās būt vairāk nekā citus gadus. Taču, cik vienmērīgi palu ūdeņi aizplūdis uz jūru, rādīs laika apstākļi vēlāk. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) tuvākajā laikā lemšot, ko darīt pavasarī, kad sāksies plūdi, jo sagaidāms, ka biezās sniega segas dēļ būs lieli palu ūdeņi. Jau nākamnedēļ dienests tikšoties ar Nacionālo bruņoto spēku atbildīgajiem, lai apspriestu paredzamos darbus pavasara plūdu seku novēršanā. Dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis uzskata, ka šogad sagaidāma ledus spridzināšana. Jāatgādina, ka pērnais pavasaris bija pirmais pēc ilgiem gadiem, kad dienesti izšķīrās ledus sastrēgumu mazināšanai spridzināt ledu. Arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece solījusi, ka, ņemot vērā pagājušās ziemas pieredzi, šogad gatavošanās iespējamiem lieliem pavasara plūdiem sāksies ļoti savlaicīgi.
