Simtiem novadnieku, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju sestdien pulcējās Ložmetējkalnā tradicionālajā Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumā, ko rīkoja Jelgavas novads.
Pie septiņdesmitajos gados Ozolnieku melioratoru uzstādītā strēlnieku piemiņas akmens runāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komandieri, pašvaldības priekšstāvji. Brīdi vēlāk pie ugunskuriem dziedāja Ozolnieku, Emburgas un Staļģenes koristi, Valgundes pagasta dāmas no ansambļa «Ilūzija». Pavadījumu «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros», «Div’ dūjiņas», «Pie dzintara jūras» un citām latviešiem mīļām dziesmām spēlēja tuvējā Tīreļu ciema puisis Dāvis Beitlers. Jau maķenīt džeza manierē pie blakus ugunskura muzicēja «Zelmeru» pūtēji, un viens otrs pāris pat mēģināja dejot.Tradicionāli šajā laikā Ložmetējkalnā notika trīsdienu ziemas nometne «Baltais vilks», kurā piedalījās septiņdesmit skautu no Rīgas, Valmieras, Ķekavas un citām vietām. «Bija jau runas, ka grūti laiki, naudas maz un kauju atceri varētu nerīkot. Taču pēc tam, kad «Latvijas valsts meži» apņēmās izšķūrēt ceļus, iebildumi pierima,» pie ugunskura stāstīja Jelgavas novada Domes deputāts valgundnieks Jānis Kalviņš. Valgundes pagasts Ziemassvētku kauju atceri rīko kopš 1987. gada.Vēlāk Ložmetējkalnā skautu nometnē viesojās folkloras kopa «Vilki». Uzstājās arī ielu vingrotāji, kas nometnes centrā bija uzstādījuši vingrošanas stieni. Sestdien Ziemassvētku kauju atceres pasākumi notika arī Silenieku kapos, Piņķu baznīcā, kur ap septiņdesmit Jelgavas pilsētas un novada jaunsargu nodeva svinīgo solījumu. Savukārt sestdien pusdienlaikā Ziemassvētku kauju muzejā Mangaļos Latvijas Kara vēstures kluba dalībnieki kopā ar interešu biedriem no Igaunijas rekonstruēja, kā pirms 94 gadiem latviešu strēlnieki ieņēma vācu aizsardzības valni.
