Kā Dieva nepieņemta un cilvēku savstarpējos ķīviņos iestigusi Pārlielupē stāv RAF stadiona tribīņu būve. Nu jau varētu teikt, ka tikai daļa, jo aizvadītajā nedēļas nogalē galvenās ēkas jumts neizturēja šogad īpaši smagā un bīstamā sniega nastu, zem kuras tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nenosmaka kāda dzīvība.Ziemā bērni, kuri vēl vasarā, par spīti draudošajai situācijai, bieži lodājuši pa noplukušajām konstrukcijām, graustā tik bieži nav manāmi. Bet nav garantiju, ka piedzīvojumu kāre arī šajā gadalaikā nedzīs viņus pāri sniegiem un lediem, lai tikai gūtu kādu asāku izjūtu. Kauliņi spēlē būs mesti, un, nedod Dievs, ka tie sakritīs nāvējošā kombinācijā!Notiekošajā nav viegli saprast ēkas likumīgo saimnieku draudzes «Jaunā dzīve» attieksmi. Kā ietiepušies auni kristīgās kopienas vadītāji aptuveni 15 gadu turpina nelikties zinis par savu īpašumu. Iespējams, tāpēc, ka zemes dēļ tai risinās strīds ar pašvaldību. Var jau iedomāties, ka nav nekāda prieka rūpēties par pogām, ja kleita pieder citam. Tomēr pogas mēdz trūkt un ēkas brukt, kas rada konkrētas sekas. Risku apzināšanos sauc par atbildību, un draudzei tās acīmredzami trūkst!Līdz galam neizprotama ir arī «kleitas» turētājas pašvaldības attieksme. «Vai mums būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda, lai ēkas nojauktu?» tā retoriski jautā, kaut likums vietējai varai šīs tiesības pilnībā paredz. Ne jau, lai uzlabotu skatu, kas gan arī nebūtu mazsvarīgi, bet pirmkārt, lai novērstu bīstamību. Saglābtu kāda veselību vai pat dzīvību, kuras vērtība nav aprēķināma nekādos parastajos vai nodokļu maksātāju latos. Grozi, no kuras puses gribi, pašvaldības vara tomēr neapstājas pie skaļa «fui» un naudas sodu piedzīšanas. Tās atbildībai par saviem iedzīvotājiem jābūt lielākai nekā jebkurai draudzei vai citai organizācijai.
