Baibiņai ir divarpus gadu. Viņa to zina, bet pateikt grūti. – Cik tev gadu, Baibiņ? – Pusdivi.
Baibiņai ir divarpus gadu. Viņa to zina, bet pateikt grūti.
– Cik tev gadu, Baibiņ?
– Pusdivi.
– Gati, pasaki, cik tavai māsiņai gadu?
Gatis atbild:
– Viņai vēl gadu nav, viņa vēl guļ gultiņā.
– Neraudi, Raimondiņ, drīz nāks tava mamma, – Lienīte mierina puiku. – Es arī bērnībā raudāju, bet tagad vairs ne.
– Vai jūrai nav krastu?
– Nav.
– Un kā tā neskalojas pāri malām?
Baibiņa – pirmo reizi pie jūras.
– Vai, cik liela ūdens bļoda!
Ieviņa ar māmiņu muzejā aplūko mūmijas, ierauga uzrakstu uz plāksnītes un brīnās:
– Kāpēc tiem mirušajiem cilvēkiem cenas klāt?
Mārīte noskatās, kā laiva attālinās no krasta, un saka:
– Es zinu, kāpēc laivai ir divi gali, – ar vienu brauc jūrā, ar otru – krastā.
– Māmiņ, skaties, es jau māku peldēt!
– Nu, ļoti jauki, bet kāpēc tu nepeldi uz priekšu?
– Es taču turos ar rokām pie zemes!
Ilzīte zooloģiskajā dārzā skatās uz tīģeriem un jautā:
– Vai tīģerus ražo no kaķiem?
– Man tā patīk slēpot, ka es visu vasaru gribu braukt uz Gaiziņu!
Juris brauc autobusā. Kāds pasažieris viņam pajautā:
– Līdz cik jau tu, dēliņ, māki skaitīt?
Juris lepni atcērt:
– Līdz galam!
No bērnu anekdošu krājuma «Lielais sklandrausis»
