Vakardienas Administratīvās tiesas sēdei Sesavas cūku kompleksa lietā vajadzētu kļūt par mācību stundu Latvijas pašvaldībām un valsts iestādēm. Runa ir par sabiedrības viedokli, kas līdz šim dažāda vēriena projektos pārāk bieži bijis atstāts sērdienītes lomā. Vai tā būtu maksas autostāvvieta māju pagalmā vai veikala piebūve – uzņēmēju vēlme nopelnīt nereti bijusi stiprāka par iedzīvotāju domām. Neesot speciālistam, grūti spriest, vai barokļu komplekss tiešām dod solīto ekonomisko efektu, kā arī vai piepildīsies prognozes par smirdoņu un piecūkoto zemi. Taču šai lietai būtu jāpierāda, ka vietējiem ir tiesības šos labumus negribēt un ir tiesības iebilst pat tad, ja tomēr tas neizrādās pietiekams iemesls kaut ko apturēt. Savukārt pašvaldības deputātus sesavnieki un visu pārējo pagastu iedzīvotāji ir ievēlējuši tikai tāpēc, lai tie pārstāvētu viņu intereses. Un, ja iedzīvotāji kaut ko prasa, to atzītu, nevis akli līdz pat tiesas solam strīdētos pretī, ka visi ar visu bijuši mierā. Ja tas tiktu saprasts no paša sākuma, nevajadzētu nonākt apkaunojošajā situācijā, kad jātiesājas pašai ar saviem iedzīvotājiem.Cūku lietai būtu jāiemāca arī pārējai sabiedrībai, ka tai ir iespējas tiesiski pierādīt savu taisnību. Nevis ķengājoties anonīmos komentāros internetā, nevis ar kaimiņiem spriežot, ka sūdzēties nav vērts un mūs tāpat neviens neņems vērā, bet vācot parakstus, ejot tikties ar ievēlētajiem deputātiem, vēršoties tiesā un, galu galā, atbildīgi balsojot nākamajās pašvaldību vēlēšanās. To, ka pašvaldība no cūku lietas ir mācījusies, parādīja dzīvnieku krematorijas projekta apturēšana Glūdas pagastā. Lai gan likums sabiedrisko apspriešanu neprasīja, Jelgavas novada vadība iedzīvotāju viedokli uzskatīja par gana argumentētu, lai uzņēmējai lūgtu meklēt citu vietu. Kaut tā būtu arī turpmāk!
