Kādā interneta portālā, pasmejoties par sevi pašiem, pavilkti uz zoba latvieša mentalitātei pazīstamie baltie tēvi. Tie esot viedi vīri, kas garām, baltām bārdām izsenis staigājuši pa mūsu zemi, nebeigdami gausties, kāda mēs maza tautiņa un kā neko nespējam. Kopā ar vaidelotēm, kas iedvesmojot baltos tēvus dižiem darbiem, tiem tomēr dzimstot sērdieņi, kas izaugot par bālajiem zēniem. Tie savukārt mēdzot apvainoties un aiziet mežā nosalt, bet palikušie turpinot nabadzīgo, uzpūtīgo, viltīgo un gaudulīgo balto tēvu dzīvesveidu. Niecīgu un sīkumainu.Mēs patiesībā neticam, ka spējam. Tāpēc neejam uz vēlēšanām vai savēlam tos pašus vecos vēzīšus citās kulītēs. Nerīkojam streikus, mītiņus un demonstrācijas, jo – ko gan tas mainīs? Starptautiskie finansisti pat esot ieteikuši lielajiem aizdevējiem neaizrauties ar drastiskajām prasībām pret latviešiem, jo šie neprotestējot. Atšķirībā no īslandiešiem, grieķiem un īriem, kurus tāpat nesaudzīgi skārusi ekonomiskā krīze. Viņi gan prot stihiski un masveidīgi iziet ielās un izbrēkt savu sāpi. Bet mēs mākam vien burkšķēt un bēgt. Ko tad mēs…Toties skaust un priecāties par citu neveiksmi mums sanāk labi. Ne velti tas joks par latviešiem elles katlā bez apsardzes. Kamēr citas tautas cenšoties rausties ārā, sniedzot cits citam palīdzīgu roku, letiņi uzmanot, lai nevienam savējam tas neizdotos. Censoņi ātri vien aiz kājas tiekot novilkti atpakaļ lejā.Ja katrā jokā ir puse patiesības, kādas ir mūsu cerības tikt laukā no dižķibeles? Liekot bēdu zem akmeņa, sen nav izdevies šim katlam pārkāpt pāri, bet rausties ārā nav mūsu domāšanā. Mēs taču nespējam! Tāpēc atliek vien dziedāt gaudu dziesmas katla dibenā un domāt nabadzīgi, ne tikai turot aiz kājas tos, kas taisās sasparoties, bet skaudri apgriežot spārnus jebkuram fantāzijas lidonim. Cik daudzi sevi spēj ieraudzīt pārtikušā, gudrā un taisnīgā Latvijā, kur deķīti nerauj katrs uz savu pusi, bet visi gādā par kopīgu labumu? Mēs taču tam neticam, vai ne? Tamdēļ tā vietā, lai censtos nostāties slidenajā apakšā, labāk kravājam ceļa somas, mēģinot aizmirst visu šo ārprātu. Lielākais trakums, ka no bāliņu mentalitātes neaizbēgt!
