Piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus, Jelgavas novads šogad iecerējis sākt vai turpināt vairākus apjomīgus kultūras namu un sabiedrisko ēku rekonstrukcijas darbus. Tā, piemēram, Bērvircavas tautas namā plānots pārbūvēt skatuvi, Glūdā vecajā katlumājā ierīkot saieta namu ar publisku pirti, bet Jēkabnieku iedzīvotāji pēc ilgu gadu pārtraukuma varētu beidzot tikt pie savām izremontētām kultūras nama telpām.
«Jēkabniekos dzīvojam vien pāris gadu, bet jūtam, ka nav sava kultūras nama. Īpaši tas būtu noderīgs bērniem, kuru te ir ļoti daudz. Viņus uz pasākumiem gan ved uz Svēti, bet labāk, protams, būtu uz vietas. Arī pati labprāt apmeklētu, piemēram, kādu atpūtas vakaru ar labu mūziku. Pirms tam dzīvoju Lielvircavā. Tur dažādi pasākumi notika gandrīz katru nedēļu,» stāsta jēkabniece Kristīne Kronberga.Svētei arī nav sava namaSvētes pagasta Jēkabnieku kultūras nama rekonstrukcija sākās 2009. gadā, kad tika nomainīti logi un durvis, ierīkota siltumapgāde un ēka nosiltināta. Savukārt līdz šā gada oktobra beigām par 60 tūkstošiem latu paredzēts izveidot elektroapgādes sistēmu un izremontēt iekštelpas, lai namu padarītu izmantojamu dažādām veida nodarbībām, pašdarbības kolektīviem bērniem un jauniešiem, kā arī plaša mēroga kultūras pasākumu organizēšanai, informē Jelgavas novada pašvaldība.Patlaban kultūras dzīve Svētes pagastā pamatā tiek organizēta Svētes pamatskolas telpās. «Mums arī būtu nepieciešams savs kultūras nams, bet tāpat Jēkabniekos šī vajadzība ir liela. Citādi viņi ir pavisam atdalīti. Bērniem pagasts gan nodrošina transportu, bet pieaugušajiem jādomā pašiem, kā nokļūt līdz Svētes centram. Kāds jau atbrauc, bet kopumā cilvēki ir diezgan pasīvi. Ierāvušies sevī ar savām problēmām. Piemēram, nesen Svētē rīkojām amatierteātra izrādi, bet uz to atnāca tikai astoņi skatītāji,» situāciju raksturo pagasta pārvaldes kultūras darbiniece Sandra Jākabsone. Viņa piebilst, ka līdz šim Jēkabniekos notikusi vien Jāņu ielīgošana.Vairāk sabiedrisku kultūras objektu šogad būs arī Glūdas pagastā. Līdz rudenim par teju 85 tūkstošiem latu plānots Nākotnes ciema centrā esošo katlumāju pārveidot par saieta namu, kur pulcēties nevalstiskajām organizācijām un interešu grupām. Tajā paredzēts ierīkot arī pirti un izbūvēt kamīnu. Nams nevalstiskajām organizācijām«Šāds nams mums ir vajadzīgs. Piemēram, Nākotnē nesen nodibināta jauna biedrība, kas aktīvi darbojas un jau īstenojusi rotaļlaukuma ierīkošanas projektu. Tai nepieciešamas telpas. Arī Slāvu kultūras biedrībai. Salīdzinājumā ar kultūras nama lielo zāli saieta nama zālīte būs mazāka, kas ir būtiski. Ieguvums būs publiskā pirts un telpas, kuras varēs arī nomāt,» stāsta pagasta pārvaldniece Silvija Zīberte, izsakot cerību, ka jaunā ēka rosinās pagasta iedzīvotājus uz jaunām idejām un domu apmaiņu. Savukārt Nākotnes kultūras nams, kas savienots ar skolu, arī turpmāk paliks pašdarbības kolektīvu rīcībā. Tur tāpat tiks rīkoti dažādi pasākumi.Uzlabos objektus Bērvircavā, Lielplatonē, Elejā un ZaļeniekosPārmaiņas līdz rudenim piedzīvos arī Bērvircavas tautas nams, kur paredzēts veikt skatuves pārbūvi, zāles un skatuves apgaismojuma instalācijas nomaiņu, telpu kosmētisko remontu, grīdas seguma un durvju maiņu un citus darbus. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 115 tūkstoši latu.Vairākos objektos risināsies rekonstrukcijas otrās kārtas darbi. Piemēram, Lielplatones tautas namā par 81,4 tūkstošiem latu plānots veikt iekštelpu rekonstrukciju, kā arī ēkai ierīkot notekūdeņu savākšanas sistēmu, nomainīt jumta segumu un uzstādīt zibensaizsardzības sistēmu. Savukārt Elejas pagasta sabiedriskajā ēkā rekonstrukcijas otrajā kārtā ierīkos inženierkomunikācijas, pielāgos telpas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veiks citus darbus, kas kopā izmaksās 70 tūkstošus latu.Jaunas iespējas šogad pavērsies Zaļenieku pagasta iedzīvotājiem. Ieguldot teju 130 tūkstošus latu, tiks izveidots aktivitāšu centrs brīvā laika pavadīšanai, kas būs pielāgots arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
