Svētbirzē vakar pulcējās Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotāji, lai pieminētu 1949. gada 25. marta represijās cietušos.
Svētbirzē vakar pulcējās Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotāji, lai pieminētu 1949. gada 25. marta represijās cietušos.
Šogad aprit piecdesmit gadu kopš traģiskā notikuma. 1949. gada deportācija skāra galvenokārt lauku iedzīvotājus – zemniekus, nesaudzējot ne sirmgalvjus, ne zīdaiņus. Tādā veidā tika «pavērta iespēja» ātrākai kolhozu nodibināšanai. No Latvijas 25. martā pavisam tika izvesti 43702 cilvēki. PSRS valdībai un Latvijas kangariem veicot operāciju «Krasta banga», no Jelgavas rajona 230 automašīnās uz lopu vagoniem tika nogādātas 738 ģimenes, kopskaitā 2097 cilvēki. Darbojās 86 izvedēju grupas – 464 NKVD karavīri un 500 «istrebiteļu», kurus atbalstīja komjaunatnes un komunistiskās partijas aktīvisti.
Jelgavas novada Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ilmārs Uzāns, uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, uzsvēra, ka nacistiskais genocīds ir nosodīts, bet komunistiskais genocīds vēl turpinās – represētie nevar atgūt savus īpašumus, nesaņem kompensācijas, daudzi dzīvo lielā trūkumā.
Atceres pasākumā Svētbirzē piedalījās arī daudzi lauku ļaudis. Uz turieni devās Vircavas, Cenu un Sidrabenes pagasta pārstāvji. Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones pagastu vadība savus politiski represētos pieminēja un godināja jau 23. martā, kad kultūras namā «Rota» tika organizēts pasākums «Man sen vairs sāpju nav, tik manai tautai». Tajā piedalījās dzejniece Anda Līce, kas pati bijusi izsūtīta.
Elejas pagasts 21. martā rīkoja atceres dievkalpojumu Sesavas evaņģēliski luteriskajā draudzē, bet Kalnciema un Valgundes pašvaldības, sadarbojoties ar skolu, 25. martā organizēja piemiņas mirkli no saviem pagastiem izsūtītajiem. Jaunsvirlaukā 25. marts ir tradicionāla diena, kad Staļģenes skolā kopā sanāk visi sāpju ceļu gājušie un atceras sūros laikus. Zaļenieku pagasts represētos godināja pie piemiņas akmens turpat pagastā, bet sesavnieki vakar atklāja piemiņas plāksni izsūtītajiem pie bijušās stacijas ēkas. Piemiņas zīmi kokgriezumā veidojis pagasta mākslinieks Haralds Švītiņš.
