Laikā, kad katrs septītais iedzīvotājs Jelgavas novadā ir bez darba, Sesavas lielākais lauksaimnieks mēnešiem meklē lopkopi savam govju ganāmpulkam, Kalnciemā gaida šuvējas, bet Valgundē nevar sameklēt dārzeņu tīrītājus. Uzņēmēji darbaspēka atrašanas problēmās vaino valsts sociālo politiku, kas mudina sēdēt mājās un pārtikt no pabalstiem, savukārt nodarbinātības eksperti vērtē – vaina pašos darba devējos, kas nevēlas maksāt cilvēka cienīgu algu, jo kvalificētu un strādāt gribošu bezdarbnieku netrūkst.
Kad SIA «Lauku labumi» 2007. gadā Valgundes pagastā sāka nodarboties ar dārzeņu tīrīšanu un fasēšanu, uzņēmumā strādāja 22 darbinieki. Tagad palikuši tikai četri, kam ar lielo tonnāžu grūti tikt galā. «Nedēļām meklējam tīrītājus, bet uz sludinājumiem tikpat kā neatsaucas. Izskatās, ka Jelgavā un novados bezdarba nemaz nav,» ar manāmu ironiju saka uzņēmēja Mārīte Pētersone. Ja arī kāds piezvana, tiklīdz uzzina, ka dārzeņu cehs atrodas Valgundē, interese noplok. «Bet tas ir tikai piecas sešas pieturas no Jelgavas centra!» Uz jautājumu, vai potenciālos strādniekus neatbaida pārlieku zems atalgojums, kura dēļ nav vērts maksāt ceļa izdevumus, M.Pētersone atbild – solot 1,2 latus par stundu, dienā pie desmit latiem varot tikt. Darbs arī neesot grūts, jo lauvas tiesu padara mašīnas, bet darbiniekam atliekot vien pāris reižu «pa kartupeli nobraukt ar nazi». Viņas teikto gan liek apšaubīt kāda jelgavnieka «Ziņām» stāstītais par nesenu pieredzi šajā uzņēmumā. Atsaucoties uz sludinājumu, no rīta astoņos bijis darbā. Uzreiz pateikts, ka maksās piecus santīmus par notīrīto kartupeļu kilogramu, turklāt prom netiks, kamēr pa visiem nebūs pieveikta tonna tupeņu. Strādāts līdz pulksten 22 vakarā, viņš nomizojis 91 kilogramu, par to saņemot 4,55 latus. «Varētu jau strādāt kaut par tādu naudu, taču ne jau 14 stundas!» saka vīrietis, kurš šajā laikā necer atrast labāku darbu, jo konkurēt var tikai ar pamatizglītību un mazkvalificēta darba pieredzi ķieģeļu ražotnē. Vilina ar stipendijuPirms gada daudznozaru uzņēmuma SIA «Sesava» šefs Jānis Tabors nāca klajā ar paziņojumu, ka jauniešiem maksās stipendiju, ja pēc aroda ieguves tie apsola strādāt Sesavā. «Nav jau kam maksāt,» tagad skeptisks izklausās lauksaimnieks. Viens jaunietis sadarbībai piekritis. Tagad viņš mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikumā.«Kārtīgs saimnieks ratus taisa ziemā, bet ragavas – vasarā. Tagad speciālistu mums pietiek, taču jādomā par nākotni,» skaidro J.Tabors. Pagājušajā gadā gan saimniecība vairākus mēnešus meklējusi lopkopēju darbam fermā, «Ziņām» atklāj Nodarbinātības valsts aģentūras eksperte Anita Dolace un teic, ka cilvēki grib strādāt, bet viņiem pietrūkst iemaņu. Kvalificētus darbiniekus amatiem, kurus pašlaik vairs skolās nemāca, atrast esot grūti. Visvieglāk nokomplektēt vakances kokapstrādē, jo šajā nozarē daudzi palikuši bez darba. «Taču cilvēki ir gatavi jebkuram darbam – kaut sniegu tīrīt, lai tikai būtu kāds ienākums,» novērojusi A.Dolace. Viņa apgalvo – ja kāds uzņēmējs nespēj atrast mazkvalificēta darba veicēju, pie vainas nav attālums līdz darbavietai vai maza solītā alga, bet gan priekšnieku attieksme, pārlieku nostrādināšana un nevēlēšanās maksāt nopelnīto. Līdz Darba inspekcijai šādas sūdzības nonākot maz, jo cilvēki baidās palikt bez jebkādiem ienākumiem. Bažas, ka nāks «treknie gadi II»Laukos neviens nediskutē par to, cik lielu algu gribētu, saka nodarbinātības eksperte. Tomēr tāda situācija ir tikai pašlaik un ilgi neturpināsies, domā Jelgavas novada lielākais darba devējs uzņēmuma «Laflora» šefs Uldis Ameriks. Kūdras ieguvē sezonas laikā «Laflorā» strādā 350 cilvēku, un, kaut arī darbs skaitās mazkvalificēts, šajā darbā nepieciešamas iemaņas un fiziskas spējas. «Lielākā krīze bija 2007. gadā, kad sākām meklēt pat viesstrādniekus,» stāsta U.Ameriks. Toreiz interesi par darbu purvā izrādījuši bulgāri, jo «ar algām celtniecībā konkurēt nespējām». Problēma – pabalstu sistēmaTagad gan ar darbaspēku problēmu nav, bet, «ja valstī būs attīstība, šis jautājums atkal kļūs akūts». Vasarā purvā piestrādā arī skolēni un studenti, kam uztic nezāļu ravēšanu un celmu lasīšanu. Lai noturētu darbiniekus, kas nepieciešamās prasmes jau apguvuši, «Laflora» ne tikai piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu (vidēji 600 – 650 latu «uz papīra»), bet arī vadā strādājošos uz purvu un mājup. Par lielu problēmu U.Ameriks sauc pabalstu sistēmu. «Tagad arī 350 latu it kā ir laba alga, bet, ja cilvēks pabalstos var saņemt pat 200 latu mēnesī, tad viņam strādāt vairs negribas,» viņš saka un kritizē arī nodokļu slogu, kas «uzņēmējiem nav samērojams». Kā biedu purva apsaimniekotājs izjūt ieceri ieviest progresīvo nodokli. «Laflorā» esot arī labi strādnieki ar 1000 un 1500 latu algu, ko saņem pēc padarītā apjoma. «Tur ir motivācija. Ja būs progresīvais nodoklis, tad tā zudīs.» Vai sociālā atbalsta sistēma motivē lauku cilvēkus meklēt darbu?Ilze Āna, Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Tā ir kā runga ar diviem galiem. No vienas puses, visā pasaulē šī problēma ir līdzīga: pastāv cilvēku grupa, kas nav motivēti atsākt strādāt pastāvīgu darbu, lai kā ar ārēju apstākļu palīdzību mēģinātu viņus atbalstīt. Varētu pat teikt, ka pastāv veselas pabalstu saņēmēju dinastijas, kas no paaudzes paaudzē tā dzīvo. Ja ekonomiskā stabilitāte valstī ir labāka, šis slānis ir nemanāmāks, turpretī grūtākos laikos problēma iezīmējas un atklājas daudz skaudrāk.No otras puses, jau no iesniegumu plūsmas var secināt, ka ļoti daudz uzņēmēju strādājošos piesaista sezonas darbam, līdz ar to veselu loku, piemēram, lauku iedzīvotājus, tikai uz vasaras mēnešiem iesaistot gadījuma darbos bez sociālajām garantijām. Šo problēmu kontekstā ir ļoti daudz retorisku jautājumu par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, jo nevar pārmest darba devējam neieinteresētību nodrošināt savu darbinieku ar augstāku atalgojumu, sociālajām garantijām, ja uzņēmējam finansiālie aspekti un nodokļu politika ir jautājums par izdzīvošanu. Ar dažādu projektu palīdzību, motivācijas programmām un konkrēti vērstām aktivitātēm mēs varam uzrunāt tos iedzīvotājus, kas uz laiku ir nonākuši strupceļā, taču noteikta daļa bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju nemaz nebūs ieinteresēti kaut ko mainīt. Un tā ir prakse, piedzīvotas atziņas visā pasaulē.Vakances Jelgavā un novadosŠuvējsIntervētājsPastnieksĶīmiķisInterešu pulciņa Vakances Jelgavā un novadosaudzinātājsTirdzniecības pārstāvisAutomehāniķisMetinātājs
