Jelgava ir studentu pilsēta, un cerams, ka tāda būs arī turpmāk, bet laiki mainās – vai nākamajā tūkstošgadē mainīsies arī students?
Jelgava ir studentu pilsēta, un cerams, ka tāda būs arī turpmāk, bet laiki mainās – vai nākamajā tūkstošgadē mainīsies arī students? Studentiem ir savi, visnotaļ interesanti viedokļi par tiem, kas šo vārdu nesīs pāris un arī vairākus gadu desmitus vēlāk.
Zaiga Barvida, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas specialitātes 1. kursa studente.
– Nākamās tūkstošgades students noteikti staigās apkārt ar pārnēsājamo datoru rokās. Studenti būs pārliecināti par savas apgūstamās specialitātes izvēli. Manuprāt, pret mācībām viņu attieksme būs nopietna un viņi prasīs tādu pašu atdevi no pasniedzējiem. Savukārt pasniedzēji tikai ievirzīs studentus pareizajā gultnē – būs mazāk lekciju un vairāk patstāvīga darba bibliotēkās. Pasniedzējs nebūs studenta bieds, bet draugs.
Arī mācību vietas visticamāk ar laiku izmainīsies, tiesa gan, varbūt ne tik drīz. Tās noteikti kļūs mājīgākas, nebūs vairs tādu solu, lekcijas notiks brīvākā un radošākā gaisotnē.
Izmaiņas skars arī kopmītnes, kas drīzāk būs kā vienistabas vai lielāki dzīvokļi, kuros studenti var dzīvot pa vienam vai vairāki kopā.
Nākamajā tūkstošgadē, domājams, pieaugs studējošo skaits, jo ekonomiskā situācija būs stabilāka. Iespējams – samazināsies arodvidusskolu skaits.
Agris Neilands, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes 4. kursa students.
– Studenti sēdēs istabiņās, un pasniedzēji ar viņiem sazināsies ar datoru starpniecību. Diez vai kāds vēl pierakstīs lekcijas ar pildspalvu, visiem būs pārnēsājamie datori.
Domāju, ka arī mācību programmas būs citādas – vairāk virzītas uz vienas jomas apguvi, konkrētāku mērķi. Nebūs tik plaša profila mācības.
Vēl studenti noteikti centīsies iemācīties pēc iespējas vairāk svešvalodu.
Studijas būs par maksu, tāpēc gan pasniedzēji, gan studenti būs centīgāki. Arī savstarpējas attiecības viņiem būs labākas, jo abas puses būs ieinteresētas kvalitatīvā darbā.
Visticamāk, ka nekas īpašs nemainīsies mācību iestāžu vizuālajā izskatā, ja nu vienīgi pēc krietni ilgāka laika perioda, jo tas prasa ieguldīt ļoti daudz līdzekļu.
Egija Meikšāne, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 3. kursa studente.
– Būtībā man ir atšķirīgs viedoklis par Jelgavas un Rīgas studentiem. Man gribētos lai Jelgavas studenti paliek tādi paši, es negribētu, lai Jelgavā studējošie izmainītos un kļūtu nevaļīgi. Rīgas studenti jau tagad ir ļoti aizņemti un kļūs vēl aizņemtāki.
Nākamās tūkstošgades students būs pārliecināts par to, ko un kāpēc viņš ir izvēlējies. Viņi noteikti izvēlēsies elektroniskos saziņas līdzekļus. Students būs aizņemts – man liekas – ne tik daudz ar studijām, kā ar darbu.
Pasniedzēju un studentu attiecības būs koleģiālākas, tās nebūs tik formālas. Pasniedzējs drīzāk būs kā padomdevējs. Būs abpusēja ieinteresētība.
Mācību iestāžu un kopmītņu izskats nākamajā tūkstošgadē ir atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa un no tā, cik līdzekļu tiks piešķirti izglītībai. Es domāju, ka nebūs sliktāk: būs labāk, bet dārgāk.
Tomēr varbūt viss, ko es teicu, drīz beigsies un būs tik attīstīta gēnu inženierija, ka nevienam nebūs jāmācās un bērni jau piedzims perfekti gudri.
