Burkāni Jelgavas tirgū pērn maksāja 15 – 35 santīmus kilogramā, bet šodien tos var nopirkt par 40 santīmiem. Labus šķirnes ‘Laura’ tupeņus pirms gada varēja iegādāties par 25 santīmiem, bet šodien par 30. Savukārt kāpostu cenas no 12 – 20 santīmiem pagājušajā janvārī uzlekušas līdz pat 35 – 40 santīmiem tagad. Sadārdzinājumu nozares eksperti skaidro ar neražu, augošo eksportu un tirgotāju apetīti. Glūdas pagasta dārzeņu audzētājs zemnieku saimniecības «Asteres» īpašnieks Aleksandrs Cvetkovs stāsta, ka pamatnozarēs raža rudenī bija augsta – gan kartupeļi, gan kāposti viņam atšķirībā no citiem zemniekiem izauga labi. Taču tupeņi šoziem slikti glabājas, liela daļa sapuvusi, turklāt agrā sala dēļ auguši glabātuves apsildīšanas izdevumi. Tas viss ietekmē gala cenu, kas redzama pie plaukta Jelgavas tirgū. Pircējiem visvairāk kremtot, ka dārgi kļuvuši kartupeļi, kas pērn bija nopērkami par 15 un 25 santīmiem, bet tagad kaut cik labi maksā ap 30 santīmu. «Salīdzinājumā ar lielveikaliem mūsu cenas vēl ir zemas,» saka Helmaņa ielas veikala «Otto» vadītāja Evija Jezeļūna. Viņa rēķina, ka dārzeņi gada laikā sadārdzinājušies vidēji no diviem līdz pieciem santīmiem uz kilogramu. Visvairāk augusi kartupeļu cena. Viņas bažas, ka vietējā tirgū tupeņu trūkst, jo tie lielos apjomos izvesti uz Krieviju, «Ziņām» apliecina asociācijas «Latvijas dārznieks» šefs Jānis Bērziņš: «Sevišķi lielie zemnieki, kas var piedāvāt tūkstoti un vairāk tonnu.» Kaimiņvalsts piedāvājusi labāku cenu nekā vietējie uzpircēji, kas vēloties vairāk nopelnīt uz «pērk un pārdod» biznesu. J.Bērziņš novērojis, ka lielveikalu ķēdes nekrietni rīkojušās arī šā gada sākumā – kaut PVN palielināts par vienu procentu, dārzeņu cenas veikalu plauktos pēkšņi pakāpās nevis par vienu santīmu uz latu, bet gan par četriem pieciem. Asociācijas priekšsēdētājs skaidro, ka dārzeņu cenas patlaban ietekmē desmit procentu degvielas sadārdzināšanās un lielie sniega tīrīšanas izdevumi. Viņš arī piekrīt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājai Ingūnai Gulbei, kas kā lielāko iemeslu dārzeņu cenu kāpumam no 30 līdz pat 100 procentiem min zemās ražas Eiropā – Polijā un Holandē. «Latvijas tirgū tikai 30 – 40 procentu ir vietējie dārzeņi, pārējie tiek ievesti legāli vai arī veikalu plauktos nodēvēti par vietējiem,» nosaka J.Bērziņš.
