Četri policijas darbinieki otrdienas rītā Jēkabpilī aplaupīja spēļu zāli un iesaistījās apšaudē ar policistiem, kas centās viņus aizturēt. Tās laikā nogalināts viens policists, kas mēģināja aizturēt laupītājus, vairāki ievainoti. Kas jādara, lai uzlabotu policijas reputāciju un iedzīvotāji varētu tai uzticēties?
Vitolds Zahars, bijušais Policijas akadēmijas rektors:Notikušais ir ārkārtējs gadījums, un tomēr jāatzīst, ka postpadomju telpā tas nav retums. Krievijā ir pat tāds jēdziens «kažoka pārmetēji uzplečos», ar ko apzīmē neliešus, nodevējus, kas, būdami policisti, kalpo bandītiem. Protams, policija ir saistīta ar sabiedrību. Ja daļā sabiedrības vērojams morāls pagrimums, šķelšanās, vienaldzība, divkopienu sabiedrības izpausmes, tas reflektējas arī uz policiju. Un kaut kur izraisa vājo punktu. Neatkarīgi no izmeklēšanas rezultātiem skaidrs, ka ļoti daudz kas darāms personāla atlases jautājumos, policistu tiesisko garantiju celšanā, karjeras veidošanā.Izdarītā nozieguma pamatā ir alkatība un ārkārtīgs primitīvisms, kas nāk no sociālās vides, kas radīja šos bandītus. Par tiem policistiem, kuri viņus aizturēja, cepuri nost. Viņi pārstāv policijas un sabiedrības vairākumu, kas savus pienākumus veic ar pilnu atdevi. Jānis Ginters, mācītājs:Starp divpadsmit Jēzus mācekļiem viens bija Jūda, nodevējs, – tāds ir cilvēces vienkāršais arhetips. Nav brīnums, ka starp tiem, kam būtu sargā likums, atrodas tādi, kas to pārkāpj, vai starp tiem, kas aicināti kopt dvēseles, – tādi, kas tās pazudina. Kādas varētu būt preventīvās lietas, kas mazinātu nodevības atkārtošanās risku? Tā ir dvēseles kopšana. Maz ir strādāts tajā laukā, kas skar morāles un arī ticības jautājumus. Šis darbs gan nav viegls – tu vari pievest zirgu pie ūdens, bet nevari piespiest to dzert. Nevienu nevar piespiest ievērot morāli, likumu. Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:Šokējošais notikums neviļus liek atcerēties deviņdesmito gadu sākumu, kad auga noziedzība. No sistēmiskā viedokļa it kā varētu spriest: pasliktinās iedzīvotāju dzīves apstākļi, arvien vairāk rodas likumpārkāpēju. Taču jau vismaz gadu socioloģiskās aptaujas, tā sauktie barometri, liecina, ka cilvēku garastāvoklis kopumā uzlabojas. Ļoti gribētos domāt, ka notikusī traģēdija bija atsevišķs gadījums. Otrs moments – kā uz notikušo reaģē valdība. Manuprāt, ministrei Mūrniecei nav īstas izpratnes par to, ko nozīmē politiska atbildība. Nostādne «ja ir sanākušas nepatikšanas, ļaujiet vadītājam tās labot», nav pareiza. Politikā ministra amats nav maizes darbs, bet vairāk goda lieta. Mūrniecei vajadzēja demisionēt.
