Dace Cabe, muzikālā audzinātāja bērnudārzā: Pie priekšnieka eju kā pie cilvēka, ar kuru man ir normālas attiecības, tādēļ nekādas īpašas sajūtas mani nepārņem.
Dace Cabe, muzikālā audzinātāja
bērnudārzā:
Pie priekšnieka eju kā pie cilvēka, ar kuru man ir normālas attiecības, tādēļ nekādas īpašas sajūtas mani nepārņem.
Gints Vēzis, studē LLU Ekonomikas
fakultātē:
Pie dažādiem priekšniekiem – dažādas emocijas. Pēc tā, cik mēbeles ir praktiskas un firmas darbībai piemērotas, var spriest arī par pašu priekšnieku.
Leonīds Žukovs, strādā firmā «Zemgaļi»:
Priekšnieks man ir labi pazīstams, tādēļ eju pie viņa kā pie cilvēka, ko zinu. Nekādas īpašas emocijas mani nepārņem.
Inga Miķelsone, optometriste:
Mēbeles priekšnieka kabinetā neievēroju, jo vairāk domāju par to, kas jāizrunā.
Kārlis Brakanskis, būvinženieris:
Pats esmu tāds puspriekšnieks, tomēr nezinu, kādas sajūtas mani pārņem
ieejot pie kāda lielāka priekšnieka kabinetā. Reizēm arī ievēroju, kādas ir mēbeles.