Lielākie reģiona cūkkopji desmit gadu laikā uzlabojuši tehnoloģijas un atraduši kopīgu valodu ar iedzīvotājiem.
«Ja ar pagastu un iedzīvotājiem prot sadzīvot, tad viss ir kārtībā,» saka dāņiem piederošā un pašlaik mūsu valstī lielākā cūkkopības uzņēmuma «Latvi Dan Agro» priekšnieks Ilvars Strazdiņš. Viņš neslēpj, ka rukšu biznesam vienmēr līdzi nāks arī smaka, taču augstu vides standartu ievērošana, darba vietas laukos un nodokļos nomaksāti miljoni ļauj tās pieciest. Iedzīvotāji turpat blakusSIA «Latvi Dan Agro» cūkkopības kompleksi izvietoti divos pagastos. Jaunbērzes pagastā Tukuma un Dobeles šosejas krustcelēs tur ap 2000 sivēnmāšu, savukārt otrā kompleksā Īlē ik gadu izaug un gaļas pārstrādes uzņēmumos nonāk 40 tūkstoši rukšu. Sarunas gaitā I.Strazdiņš uzreiz atzīst, ka iedzīvotājiem tik netīkamās smakas lielākā intensitātē valda ap fermām, kurās tiek nobaroti rukši gaļai, savukārt ap sivēnmāšu novietnēm gaiss esot tīrāks. Īlē fermas atrodas tikai 300 metru attālumā no pagasta centra, bet tuvākās apdzīvotās mājas ir vien 50 metru attālumā. Jaunbērzē tās ir 100 metru attālumā. Savukārt lopbarības ražošanas milzis «Mūsa», kas pamatdarbību izvērsis Gailīšu pagastā netālu no Bauskas, ar cūkkopību meitas kompānijā «PF Vecauce» nodarbojas tieši blakus Auces centram. Astoņdesmito gadu beigās toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu saimniecībai būvēto kompleksu «PF Vecauce» privatizēja ar nosacījumu, ka tur cūkkopību dabā varēs aplūkot arī studenti. Uzņēmuma profils ir sivēnmāšu audzēšana – 10 milzīgos 72 x 12 metru korpusos desmit tūkstošos kvadrātmetru mitinās 1200 dzemdētāju. Kopumā tur patlaban ir 7500 cūku. «Mūsas» šefs Vigo Vilcāns saka līdzīgi kolēģim no «Latvi Dan Agro»: «Tie, kas šajā nozarē strādā, gadu gaitā ir sakārtojuši saimniekošanu, lai cilvēkiem un videi kaitētu iespējami mazāk.» Viņš kritiķus aicina aizdomāties, kādu ekonomisko labumu reģionam un valstij dod cūku kompleksi. Tomēr jauni kompleksi jāveido pamazām – pa vienu divām kūtīm gadā –, domā I.Strazdiņš un piebilst, ka tā tiktu atrasti un apmācīti cilvēki un, ja kaut kas noietu greizi, skāde videi tiktu nodarīta mazāka. «Nevis uzrauj desmit kūtis, nepaspēj pabeigt krātuvi laikā, un virca iet pa gaisu.»Trīs sūdzības desmit gadosV.Vilcāns stāsta, ka komplekss atrodas pie paša Auces centra, bet desmit gadu laikā kopš darbības sākuma vides dienestā saņemtas tikai trīs iedzīvotāju sūdzības. Visas iebildes bijušas par smaku mēslu izvešanas laikā. «Taču ikdienā nesmird! Ja ir normālas ēkas, labas krātuves, tad nesmako,» viņš uzsver pēdējos gados veiktos uzlabojumus, kas ļāvuši samazināt netīkamo aromātu izplatību ap kompleksiem. Aucē cūku mēsli no fermas pa pazemes ejām nokļūst krātuvē ar tā dēvēto peldošo jumtu. Tā sivēnmāšu vielmaiņas galaprodukti pa slēgtām ejām nonāk telpā, kas pildās pamazām un ko visu laiku sedz vāks. Tad neuzkrājas tik daudz gāzu, kas cilvēkiem tuvējā apkaimē liek raukt degunus. «Nelepojos ar to, kā bijis iepriekš,» uzņēmējs I.Strazdiņš atzīst, ka saimniekošanas sākumā Jaunbērzē un Īlē smirdējis neciešami. Ar vircas vešanu cauru gadu bijušas problēmas Jaunbērzē, bet tikai pirmajos divos gados (2001. un 2002. gadā), pēdējos astoņus gadus viss esot kārtībā. Tagad visi cūkkopji atbilstoši ES standartiem izbūvējuši krātuves, un mēsli uz laukiem ceļo divas reizes gadā – nepilnu mēnesi pavasarī un tikpat rudenī. «Latvi Dan Agro» apsaimnieko 4000 hektāru zemes, un gadā sanāk nomēslot vien 1000 hektāru. Reizi četros gados visi lauki ir piebaroti. «Vai labāk būtu ievest dārgos minerālmēslus no Krievijas?» viņš retoriski vaicā. Katram iedzīvotājam pa ruksim Arī V.Vilcāns apgalvo, ka vairāk smird, kad mēsli tiek izvesti uz laukiem. Viņš paralēles velk ar cūkkopības gigantvalsti Nīderlandi, kur vēl pirms pāris gadiem bija 16 miljonu cūku ganāmpulks. Tas ir tikpat daudz, cik pašu nīderlandiešu, un vietējie pat smejot, ka uz katru iedzīvotāju ir pa cūkai. «Tur likumi sakārtoti tā, ka mēslot laukus var noteiktā laikā visi reizē. Ja tad trāpās ielidot Nīdernlandē, jau lidlaukā smird,» pieredzē dalās V.Vilcāns. Turienieši gan visas valsts smakošanu divas reizes gadā pieciešot, jo apzinās, ka ražošana ir ekonomikas attīstītāja. Nīderlande teritoriāli ir par 20 procentiem mazāka nekā Latvija, kur ir tikai 400 tūkstoši barokļu. «Nīderlande ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā, tad kāpēc viņiem vajag cūkkopību?» vaicā V.Vilcāns.Dos darbu arī citiemViņš uzsver lielo ekonomisko efektu, ko dodot cūku audzēšana. Būvējot jaunu kompleksu, platība vienai sivēnmātei vien Latvijā izmaksājot ap 2000 latu. Tas ir darbs celtniekiem un mašīnbūves speciālistiem jau būvniecības laikā. «Jā, modernā kompleksā varbūt būs tikai desmit darba vietu,» atzīst cūkaudzētājs, taču piebilst – netieši tiks nodarbināti simtiem cilvēku, jo nepieciešami graudi, apkalpošanas transports, gaļas pārstrāde. «Tas ir vesels komplekss, kas velk līdzi daudzas nozares.»«Vai tad Jelgavā nekas nekad nesmird? Jebkurš uzņēmums ir apgrūtinājums iedzīvotājiem, jo tam līdzi nāk putekļi, troksnis vai smakas. Tas ir saprotami, ka cilvēkiem nepatīk,» saka Auces puses cūkkopis. Viņaprāt, Latvijas sabiedrībai pēdējos gados esot raksturīgi būt «pret visu». «To jau [ekspremjers] Kalvītis iesāka, sakot, ka Latvijai lauksaimniecību nevajag, jo tai esot maza pievienotā vērtība. Mūsu mērķis esot būvēt kosmosa kuģus! Mērķis skaists, bet tad vismaz desmit gadu jāiegulda izglītībā, infrastruktūrā un citās nozarēs. Bet Latvijā nekas tāds nav darīts,» spriež V.Vilcāns. Viņaprāt, lauksaimniecība varējusi būt tā nozare, ar ko Latvija konkurētu ES, taču Rietumiem vajagot Latviju kā patērētājus, nevis ražotājus. ViedokļiGints Kaminskis, Auces novada Domes priekšsēdētājs Lai gan novadā strādā divi cūkaudzēšanas kompleksi, negatīvas pieredzes sadarbībā ar uzņēmējiem mums nav. Tuvākais – «PF Vecauce» – atrodas tikai kilometru no centra, bet tas celts vēl padomju laikā, kad tika stingri izvērtēti valdošie vēji. Faktiski smaku te nav, nejūtam, ka blakus strādātu cūku komplekss. Mūsu ieguvums no fermām ir darba vietas un nodokļi. Vēl lielāks cūku skaits ir novadā – Īlē, kur saimnieko «Latvi Dan Agro». Tur uzņēmējs sniedz atbalstu kultūras un citu pasākumu rīkošanai, tādēļ mums pret viņu darbu pretenziju nav. Raimonds Sīpols, Jaunbērzes pagasta pārvaldes vadītājs Mums ir visādi gājis, tādēļ, ja runā par Sesavu, man nav pārliecības, ka uzņēmējs visu uzreiz uztaisīs moderni un atbilstoši prasībām. Sākumā gribēs nopelnīt, pēc tam tikai ieguldīt tehnoloģijās. Sesavniekiem iesaku stingri turēt roku uz pulsa, neiedot mazo pirkstiņu, jo tad var sekot nevērīga attieksme. Lai iedzīvotāji uzreiz pieprasa konkrētas lietas – kārtīgas mēslu krātuves, slēgtas lagūnas, filtrus pie ventilēšanas sistēmām un lai valdošie vēji nav apdzīvotu vietu virzienā. Tieša labuma no uzņēmuma Jaunbērzei nav, jo nodokļi aiziet novada kasē. Taču kompleksa saimnieks nodarbojas ar ziedošanu, palīdz iedzīvotājiem. Turklāt cilvēkiem ir darbs. Un laukos katra darba vieta ir svarīga. Jā, Jaunbērzē ap fermām smird, taču arī citās nozarēs mēdz būt smakas. Biruta Puķīte, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Mūsu pārziņā ir kontroles visos uzņēmumos kādreizējos Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonos. Cūku kompleksi ir tā sauktie A kategorijas uzņēmumi, kuros vides piesārņojošās darbības ir apjomīgas, tādēļ ir arī stingras vides prasības. Bet – cik nu kurš no viņiem spēj izpildīt. Taču visur minimālās prasības tiek ievērotas – mēslu krātuves uzceltas atbilstoši normatīviem. Problemātiskākais ir uzņēmums «Uzvara Strauti» Bauskas novadā, kur viņiem pietrūkst zemes un līdz ar to nav kur likt mēslus. Savulaik iedzīvotāji ir sūdzējušies par smakām, bet pēdējos gados tādas lielas problēmas neatceros. Cūkkopji no vides aspekta netiek sodīti vairāk par jebkuru citu uzņēmējdarbības nozarē strādājošo. Daļa kādreizējo laucinieku strādā pilsētās, bet laukos tikai dzīvo vai uzturas vēl retāk, tāpēc arī nepatīk, ka smako. Bet lauku mēslošana smird! Tādēļ iedzīvotāju sūdzības bieži vien ir nepamatotas.«Ziņas» jautā auceniekiem: Vai jums netraucē tuvējais cūku komplekss?Diāna Krauze, skolniece Dzīvoju mājās «Ābeles», kas atrodas blakus fermām. Taču kompleksa darbu nemanu, arī smakas nejūt. Varbūt vasarās dažkārt uzvēdī. Aļona Jadčenko, auklē mazuli Vietējie Auces iedzīvotāji dažreiz «fano» par smakām, taču man gan fermas netraucē. Cilvēkiem tur vismaz darbs ir!Ginta Guša, audzina bērnudārznieku Man iebildumu nav. Kad pūš vējš, tad gan traucē, tomēr pie šīm smakām ir jau pierasts. Taisa Spika, pensijā Netraucē, nekādas smakas nejūtu. Dzīvoju Auces centrā, protestēt man nebūtu pamata. Ņina Krutova, pensionāre Viss kārtībā. Nemaz nezinu, kas tajā kompleksā notiek, jo tā darbs nav manāms. Smako? Bet vai tad smirdoņas dēļ cūkas vairs neturēs?Aigars Zemturis, pašlaik bez darba Traucē gan! Smird baigi, sevišķi vasarā, sutoņas laikā. Tad visa Auce smako, un cilvēkiem gandrīz vemdamiem jāstaigā. Tas ir briesmīgi, taču iedzīvotāji kaut kā samierinās.
