Tā kā pēc siltināšanas vairākās Jelgavas novada skolās objektīvu iemeslu dēļ netiktu sasniegta pietiekama energoefektivitāte, 101 projekta konkurencē novads palicis 80. vietā un nav saņēmis atbalstu izglītības iestāžu siltināšanai. Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pieļauj, ka novads caurkritis pašvaldības darbinieku kļūdu un nolaidības dēļ, bet nozares ministrija to noliedz un sola meklēt finansējumu, lai atbalstītu visas siltināšanai pieteiktās skolas.
Pašlaik novada pašvaldībā notiek dienesta izmeklēšana, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atteikusi vairāku novada skolu (Aizupes, Vircavas, Līvbērzes, Vilces, Kalnciema) siltināšanas projektus. «Pirmajā šā projekta kārtā astoņām skolām dabūjām finansējumu, bet otrajā – vairs nevienai. Ministrija atsūtīja, ka esam izmesti ārā. Šis «fušieris» ir ļoti sāpīgs, jo mēs zaudējam miljonu latu, tā ir nopietna kļūda,» vērtē Z.Caune. Projekta iesniegums tika noraidīts, jo neatbilda diviem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas būtībā nozīmē kļūmes dokumentu sagatavošanā. Taču VARAM pārstāve Ilze Krūkle norāda, ka tas tiktu noraidīts arī tad, ja būtu sagatavots pareizi, jo pēc saviem rezultatīvajiem rādītājiem (siltumenerģijas patēriņš apkurei, CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, pašvaldības līdzfinansējuma apjoms, atbilstība zaļā iepirkuma principiem) projekts savāktu tikai 10 punktu un ierindotos ap 80. vietu. Tas ir tālu aiz projektiem, kas kvalificējās finansējumam.«Jelgavas novada neveiksmi noteica tādu ēku ietveršana projektā, kurās pat pēc projekta īstenošanas iespējams siltumenerģijas patēriņu pazemināt tikai līdz 98 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, skaidro I.Krūkle. Tas gan esot objektīvs rādītājs, ko nosaka konkrētās ēkas siltumnoturība un kas tiek fiksēts ēkas energoaudita pārskatā.Pirmajā kārtā atbalstīti visi projekti. Otrajā pašlaik pieteikts 101, bet pieejamo 7,5 miljonu latu pietika tikai 18 pašvaldībām. Nupat valdība piešķīrusi vēl astoņus miljonus, tādējādi iespējams nosiltināt jau 40 skolu. «Runāju ar ministru (vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis – red.), un viņš svēti apsolījās, ka atradīs vēl citos fondos, jo šie projekti ļoti labi gāja pašvaldībās,» «Ziņām» saka Z.Caune. Valsts esot gatava vēl pārdot CO2 kvotas, bet tagad gaidot labāku cenu. Šī ir pirmā reize, kad kāds novada projekts «izkrīt». Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne saka: «Varbūt mums bija mazliet iestājusies eiforija, jo pagājušajā gadā īstenoti 84 projekti.» Arī Z.Caune vērtē, ka novada projektu speciālisti strādā ļoti labi. Bauskas un Dobeles novadi pa gadu realizē 30 projektu un par kolēģiem brīnoties. VARAM sola piesaistīt papildu finansējumu pašvaldību sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Pozitīva iznākuma gadījumā, visticamāk, būs jauns konkurss.
