(Nobeigums. Sākums 11. marta laikrakstā.) Jelgavā ir atklāts Cilvēktiesību atbalsta tīkla birojs. Tā koordinatore ir sniegusi informāciju par to, kāda veida konsultācijas birojā var saņemt.
(Nobeigums. Sākums 11. marta laikrakstā.)
Jelgavā ir atklāts Cilvēktiesību atbalsta tīkla birojs. Tā koordinatore ir sniegusi informāciju par to, kāda veida konsultācijas birojā var saņemt. Savukārt cilvēktiesību skaidrojumu Kristīne Valtere devusi 11. marta laikrakstā, un cerams, ka turpmāk iedzīvotāji nejauks cilvēktiesības ar patērētāju tiesībām un sadzīviskām problēmām.
Cilvēktiesības pārstāv indivīda vai grupas prasības pēc varas, labklājības, izglītošanas, kā arī citu sabiedrības attīstības procesā lolotu vērtību dalīšanas un ietekmēšanas.
Katrā valstī tiesisko normu izpratne ir citāda. Vesela virkne Latīņamerikas un Austrumeiropas pēcsociālistisko valstu cenšas pietuvināt savu cilvēktiesību juridisko izpratni Rietumvalstu izpratnei.
Atgūstot neatkarību, Latvija pievienojās daudziem starptautiskiem līgumiem vairāk politisku apsvērumu dēļ, ar mērķi nodrošināties pret neatkarības apdraudējumiem un izmantot iespējas, ko sniedz starptautiskie cilvēktiesību dokumenti. Toreiz netika domāts par to, kādas būs sekas šo dokumentu atzīšanai. Tādēļ arī ANO Cilvēktiesību komiteja, izvērtējot Latvijas ievada ziņojumu, uzdeva jautājumu, kā tik īsā laika sprīdī iespējams pievienoties tik daudziem cilvēktiesību dokumentiem un vai Latvija apzinās, ka tas rada arī saistības?
Cilvēktiesības un pamattiesības ir tiesību kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un
valsts attiecības.
Bez ziņojumu rakstīšanas valstij ir jānodrošina arī starptautisko saistību izpilde. Starptautiskie līgumi pēc to apstiprināšanas Saeimā iegūst likuma spēku. Respektīvi, valstij ir jānodrošina indivīdam tās tiesības, kuras nodrošināt tā ir starptautiski uzņēmusies.
Valsts vēl joprojām nav apzinājusies visu atbildību, ko uzliek starptautisko saistību uzņemšanās. Taču «likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības».
Jāatzīst, ka pašlaik juridiskās iespējas paaugstināt cilvēktiesību standartu praksē tiek izmantotas nepilnīgi, galvenokārt vājo zināšanu dēļ. Svarīgākais, lai
iestādēs un tiesā ikdienas praksē tiktu ieviestas cilvēktiesības kā juridiska kategorija. Tas ne tikai veicinātu administrācijas efektivitāti, bet arī samazinātu joprojām dziļo atsvešinātību starp cilvēku un Latvijas valsti.
Interesanti, ka Rīgas Humanitārā institūta studenti 18. martā piketēja pie Saeimas nama, lai aizstāvētu baltkrievu cilvēktiesības, ko ierobežo līdzšinējā vara un valsts prezidents.
