Mūs, Vecā ceļa 53 iedzīvotājus, interesē jautājums, vai siltumapgādes uzņēmumi nepārkāpj cilvēktiesības, sūtot rēķinu visai mājai kopā un pieprasot 100 procentu tā samaksu, iekšējos aprēķinus pa dzīvokļiem atstājot mājas vecākā un kooperatīva priekšsēdētāja ziņā, kuriem nav nekādu sviru iedarboties uz nemaksātājiem. Tā siltumpiegādātāji no sevis noņem jebkādu atbildību, paverot iespējas negodīgajiem dzīvot uz citu rēķina, jo maksa par viņu patērēto siltumu un karsto ūdeni tiek sadalīta godīgajiem patērētājiem.Gribu zināt – kur ir manas cilvēktiesības maksāt tikai par to, ko patērēju es, nevis kaimiņš? Nemaksātājiem gan ir vesela buķete cilvēktiesību – viņi nelaiž savā dzīvoklī pārbaudīt ūdens skaitītājus, radiatorus, to, ka ārpus skaitītāja tualetei pieslēgts ūdens, deklarē vienu cilvēku un par vienu arī maksā, bet dzīvo un mazgājas četri vai pieci, večiņa, kurai meita dzīvo šajā pašā mājā, saņem pabalstu kā vientuļā pensionāre utt. Šo negodīgo iedzīvotāju, es teiktu, zagļu, vārdus nosaukt nedrīkst, jo tas būs cilvēktiesību pārkāpums.Mūsu mājā tā sauktais iekšējais parāds pārsniedz 12 tūkstošus latu. Vairāki dzīvokļi par apkuri un karsto ūdeni nav norēķinājušies daudzus gadus, jo ļoti labi zina maksātāju bezspēcību. Visās iestādēs atbilde viena: sūdziet nemaksātājus tiesā! Ļoti vērtīgs padoms! Parādiem pieskaitīsim milzīgos tiesas izdevumus, turklāt vēl nezinot, vai spriedums būs labvēlīgs. Un spriedumam nav nekādas nozīmes, jo nekauņas tikai paņirgāsies un turpinās nemaksāt, bet mēs būsim spiesti maksāt tiesu izpildītājiem par parādu piedziņu. Mana nožēlojamā pensija to nespēs izturēt. Gandrīz visiem šiem parazītiem ir pakešlogi, dārgas ārdurvis un remonts, mašīnas un «iekšējie parādi» godīgajiem maksātājiem (dažiem dzīvokļiem vairāku tūkstošu latu apmērā). Vai tiešām likums sargā tikai parazītus un neliešus?
