Pagājušonedēļ vairāki deputāti Saeimā iesniedza lēmumprojektu par «Saskaņas centra» deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no parlamenta par valsts valodas nezināšanu. Tagad lēmumprojektu skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, un jautājums, kas notiks ar V.Kravcovu, paliek atklāts. Vai Saeimā jāļauj strādāt cilvēkam, kurš nezina valsts valodu?
Ludmila Gineite, Jelgavas 2. pamatskolas direktore, Domes deputāte:Nav nekādas vainas, ja vien cilvēks saprot valsts valodu un kaut cik spēj izteikties. Turklāt, ja viņam palīdz tulks, neuzskatu, ka valsts valodas nepārzināšana traucētu darbu. Galvenais faktors ir cilvēka zināšanas un profesionālās spējas, kaut, protams, esmu stingri pārliecināta, ka Saeimas deputātam vajag zināt valsts valodu un runāt tajā! Jāskatās arī, kāds ir iemesls, kāpēc cilvēks to nav apguvis. No savas prakses varu sacīt, ka ir tādi, kuriem vienkārši valodas nepadodas. Arī dzimtā, kad cilvēks ar problēmām runā un raksta. Voldemārs Bariss, LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns:Protams, cilvēkam, kurš strādā Saeimā, būtu jāzina valsts valoda! Uzskatu, ka deputāts, kuram ir milzīga politiskā atbildība un jāpieņem likumi, bez tās vienkārši nespēj profesionāli darīt savu darbu. Nevar būt tā, ka deputāts tikai prastu pacelt roku pēc frakcijas vadītāja komandas. Arī viņam pašam aktīvi jādarbojas.Lai nepieļautu, ka Saeimā nokļūst šāds cilvēks, kurš nepārzina valsts valodu, Vēlēšanu likumā būtu jāiestrādā attiecīgas normas. Patlaban tas ir vien profesionāli ētisks jautājums. Juridiskas sekas neiestājas, bet sabiedrībai ar to vairs nepietiek. Mūsu vēsturē jau bijis gadījums, kad, piemēram, Joahims Zīgerists strādāja Saeimā, bet nezināja latviešu valodu. Taču tajā laikā daudzas lietas nebija skaidras. Patlaban stingrāk stāvam uz kājām, tāpēc šim jautājumam jābūt sakārtotam. Velga Lejniece, politiski represētā no Jaunsvirlaukas pagasta:Saeimas deputātiem latviešu valoda jāzina augstākajā līmenī. Manuprāt, Valērijam Kravcovam un viņam līdzīgiem valsts valodas nepratējiem Saeimā nav vietas. Tiesa, savulaik mūsu pagasta labdaris 5. Saeimas deputāts deputāts Joahims Zīgerists arī neprata valsts valodu un tādēļ bija spiests no parlamenta aiziet. Taču tie ir ļoti atšķirīgi gadījumi. Zīgerists gribēja būt latvisks, gribēja palīdzēt sava tēva dzimtenei, un viņam agrāk Vācijā latviešu valodu iemācīties nebija iespējams, bet Kravcovs Latvijā dzīvo jau no padomju laikiem, un viņam iespēju integrēties latviešu sabiedrībā bijis atliku likām. Viņš nav gribējis latviski runāt, valodas prasmes dokumentu ieguvis negodīgi, un tā ir bezkaunība. Problēmas varēja nebūt, ja Saeima pa šiem gadiem būtu izdevusi likumu, kas tādos gadījumos aizsargā mūsu valodu un soda tos pērkamos ekspertus, kas cilvēkiem bez vajadzīgajām zināšanām izdevuši latviešu valodas prasmes sertifikātu.
