Lai cik glezni ir dažādi ziedi – lillijas, neļķes, orhidejas – latvietis par ziedu karalieni noteikti sauks rozi.
Lai cik glezni ir dažādi ziedi – lillijas, neļķes, orhidejas – latvietis par ziedu karalieni noteikti sauks rozi.
Mēs nevaram lepoties ar bezgalīgiem rožu laukiem kā Bulgārijā, bet pie savrupmājām, arī apstādījumos rozes ir bieži sastopamas puķes. Kas liek latvietim audzināt un rūpēties par šo dižciltīgo un kaprīzo stādu? Vasarās nepārliet, ziemās nenosaldēt. To laikam atsver rozes vērtība – skaistais un smaržīgais zieds. Varbūt arī neliela pašapliecināšanās – lūk – manā dārzā ir rožu dobe. Aprīļa beigās paliks siltāks un atkal pie kādas mājas tiks iestādīts ērkšķains rožu krūms.
Jelgavā ir diezgan liela rožu un to stādu audzētāju konkurence. Pie viena no viņiem «Zemgales Ziņas» aicināja iegriezties kāda pensionāra vēstule.
Pensionētais būvdarbu vadītājs Edgars Dumpis ar rožu stādu audzēšanu nodarbojas jau četrdesmit gadu.
– Man jau no bērnu dienām patika zemes darbi. Vēl negāju skolā, kad māte ļāva rušināties dārzā, – stāsta Dumpja kungs.
1944. gadā Edgars Dumpis izturēja iestājpārbaudījumus Jelgavas Pētera ģimnāzijā. To sabombardēja, un pamatskolas dokumentus vairs nevarēja atrast. Tāpēc Rīgas L.Paegles vidusskolā Edgaru uzņēma uz godavārda. Mācību laikā Dumpja kungam īpaši labi padevās tehniskie priekšmeti. Taču, piemēram, sola biedram aktierim Edgaram Liepiņam tie sagādāja grūtības. Vēlāk slavenais aktieris paskaidrojis, ka tas nav domāts viņam, un aizgājis mācīties teātra skolā.
1949. gada deportāciju laikā nācās slapstīties, strādāt naktīs, bēguļot. Jauneklis dzīvojis pie pazīstamiem novadniekiem. Vecāki palīdzēt nevarēja, jo arī viņiem draudēja izvešana. Par spīti visam Edgars Dumpis ar izcilību pabeidza arī tehnisko skolu. Tas deva tiesības sākt studēt bez iestājeksāmeniem augstskolā, taču materiālo un citu apstākļu dēļ tas nebija iespējams.
– Atnācu dzīvot uz Jelgavu, sāku strādāt Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā par virpotāju, vēlāk par maiņas meistaru. Tad mani «pārvilināja» uz Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombinātu. Līdz aiziešanai pensijā tur nostrādāju 25 gadus. Biju darbu vadītājs. Tagad jau desmit gadu esmu pensionārs, – stāsta Dumpja kungs.
Lai uzlabotu materiālo stāvokli, Dumpji sāka nodarboties ar puķu audzēšanu. Vispirms tās bija tulpes un narcises. Vēlāk rožu stādi.
– Padomju laikos stādu realizēšanas sistēma bija vienkārša. Izaudzē un nodod dārzkopības biedrībā. Vēlāk savus stādus vedu pārdot uz Lietuvu. Dažās Lietuvas pilsētiņas ir ļoti daudz manis audzēto stādu. Citi audzētāji brīnījās, kāpēc no viņiem nepērk. Bet mani pazina un bija droši par manu mantu. Tagad stādus vairs izvest nedrīkst un tie paliek Latvijā. Izaudzēt var visu, bet mani uz tirgu nesūtiet! Šo grūtāko darbu atstāju sievai Guntai, – atzīstas Edgara kungs.
Kādi rožu stādi aug dārzkopja siltumnīcās? Tur siltāku laiku gaida modernās stumbru rozes. Tām uz stingra kāta izaug kupls krūmiņš. Gar dobes malām glīti izskatīsies miniatūrās rozītes. Akmensdārziem piemērotas ir vēl mazpazīstamās ložņājošās rozes. Dekoratīvas, ar ilgu ziedēšanas laiku ir samērā izturīgās fluribunda rozes. Apstādījumos iederēsies augsti rožu krūmi un stīgotājrozes. Taču, ja rozes ziedam lemts izsmaržot vāzē, jāmeklē kāda no daudzajām tējhibrīdu šķirnēm. Kādreiz Dumpju dārzā un siltumnīcā varēja atrast vairākus simtus rožu šķirņu. Pamazām «atbira» neizturīgākās. Daudzām šķirnēm ir tik līdzīgi ziedi, ka tās var atšķirt tikai speciālists. Arī to kolekcijā vairs nav.
Guntas kundze vēl strādā algotu darbu, tāpēc galvenais puķkopis ir Edgara kungs. Taču ir darbi, kurus var veikt tikai divatā, piemēram, rožu potēšana. Edgara kungs uzskata, ka izaudzēt var visu, tikai ar pārdošanu ir grūtāk.
Izrādās, lai veiksmīgi audzētu rozes, nav jāizlasa daudzas grāmatas, bet viens no sekmju priekšnoteikumiem ir loģiskā domāšana.
– Mums vidusskolā bija divi ļoti vajadzīgi priekšmeti – loģika un psiholoģija. Ja proti loģiski domāt, izdarīt var daudz, – tāds ir Dumpja kunga uzskats.
Ap māju drīz ziedēs krokusi, hiacintes, narcises un tulpes. Dārzeņi izaug dzimtajās tēva mājās Penkulē, kur tagad saimnieko dēls. Tepat Jelgavā dzīvo meita ar savu ģimeni. Tāpēc Dumpju savrupmājā ir speciāla istaba, kur notiek ģimenes viesības. Pats Dumpja kungs ir liels dejotājs.
– Jau no četrpadsmit gadiem gāju uz dančiem. Tagad izdejojos klubā «Pīlādzītis», – atzīstas septiņdesmitgadīgais staltais vīrs.
Ilgus gadus audzējot rozes, par skaistākām puķēm Edgars Dumpis tomēr uzskata narcises.
– Tām ir lielāka formu dažādība, – saka puķkopis un pasteidzina pavasari, uzziedinot gan narcises, gan tulpes.
