Jelgavas novada mazākais pagasts – Lielplatone – ir bagāts ne tikai ar plašiem laukiem, ko apsaimnieko spēcīgas zemnieku saimniecības, dižu koku alejām un senatnīgu muižas parku, kas mudina tur uzkavēties. Tā vērtība nenoliedzami ir cilvēki, kuri jau paaudzēs veido un satur ap sevi vidi, ka šai vietā gribas atgriezties par spīti visām dižķibelēm. Iespējams, tādēļ no Lielplatones tikai retais aizbraucis peļņā uz ārzemēm. Lielākoties lielplatonieki darbu meklējot Jelgavā un arī Rīgā, kas liek uz vēlāku laiku atlikt kādu mēģinājumu, nevis pārtraukt kolektīva darbību tikai tāpēc, ka nav dalībnieku, min Lielplatones tautas nama vadītāja Ilze Beide. Nelielā skolēnu skaita dēļ svaru kausos starp «būt» vai «nebūt» šūpojas vien Lielplatones pamatskola.Iedzīvotāju skaits īpaši nemaināsPagasta iedzīvotāju reģistra speciāliste Anda Lūka stāsta, ka Lielplatonē savu dzīvesvietu deklarējuši 860 iedzīvotāju. «Pa šiem gadiem viņu īpaši vairāk arī nav bijis. 2002. gadā gan iedzīvotāju skaits pārsniedza 900, bet kopš tā laika tikai sarūk. Lielākoties cilvēki aizbrauc dzīvot uz pilsētu. Uz ārzemēm izceļojušas vien dažas ģimenes. Nedaudz, bet cilvēki ir pārcēlušies arī pie mums,» min speciāliste. Viņa piebilst, ka Lielplatonē vairs praktiski neesot brīvu mājokļu, ko iegādāties. Līdzīgi kā Elejā, savulaik vairākus dzīvokļus ar mākleru palīdzību te nopirkuši rīdzinieki.Lielplatonē darbojas divas skolas, pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka. Tāpat lietuviešu uzņēmums «Poligrain», vairāki individuālie uzņēmumi, kā arī daudzas spēcīgas zemnieku saimniecības, piemēram, «Līgo», «Meistari», «Vētras». «Īpaši vasarā cilvēkiem Lielplatonē būtu ko darīt. Vajag tikai gribēt!» atzīst A.Lūka.Nāk vairāk nekā treknajos» gados «Nepavisam nevaru teikt, ka kultūras dzīvi ietekmētu Lielplatones mazais iedzīvotāju skaits. Aktīvie cilvēki, kas piedalās pašdarbības kolektīvos vai apmeklē pasākumus, lielākoties ir vieni un tie paši. Viņi te dzīvo un ir dzīvojuši gadiem. Savukārt tie, kas nenāk uz tautas namu, nedara to nekādos apstākļos,» teic tautas nama vadītāja Ilze Beide. Viņa ievērojusi, ka šajā laikā ļaudis pat vairāk ver tautas nama durvis nekā «treknajos» gados, jo «kultūra vismaz nedaudz atvieglo pelēko ikdienu».Lielplatones tautas nams, kurā jau šomēnes paredzēts sākt renovācijas otro kārtu, atdzīvojas vakaros. Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un svētdienās notiek mēģinājumi, piektdienās, sestdienās – pasākumi. Lielplatonieki dzied korī «Sidrabe», dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā «Mārtiņš». Sievas savas vokālās prasmes spodrina tradīciju ansamblī «Mežābele», nesen izveidots kameransamblis «Glorija». Pasākumus kuplina divi pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvi, kas mēģina Lielplatones pamatskolā.Organizē jaunus kolektīvus«Jaunieši izteikuši interesi par deju kolektīvu, taču viņiem nesanāk pilns sastāvs. Ja tas izdosies, vadītājs jau sarunāts. Kad no slimošanas atgriezīsies režisore, mums būs arī savs dramatiskais kolektīvs, kas ar laiku varētu pāraugt amatierteātrī. Ir gan lieli, gan mazi, kas gribētu spēlētu teātri,» atklāj I.Beide.Tautas nama vadītāja stāsta, ka cilvēki vislabprātāk apmeklējot balles un atpūtas groziņvakarus. Goda lieta esot 18. novembra svinības, kad zāle ir stāvgrūdām pilna. Savukārt teātra izrādes, ko spēlē arī kaimiņu Vilces un Bērvircavas amatierteātri, pārsvarā nākot skatīties noteikta publika. «Katru reizi ir jāpiedomā, kā uzaicināt cilvēkus uz pasākumiem. Vai ielūgums jāaizsūta, vai jāpiezvana. Nepietiek tikai ar afišu,» piebilst tautas nama vadītāja, uzteicot pagasta seniorus, kas ir čakli pasākumu apmeklētāji. Pēdējā laikā sarosījušies arī jaunieši, kas aktīvi līdzdarbojušies dažādās norisēs.Demogrāfiskā «bedre» esot garāmVienīgais sāpju bērns, kas cieš no mazā iedzīvotāju skaita, pagastā, šķiet, ir pamatskola. Optimizējot izglītības iestāžu tīklu, pirms diviem gadiem tā ar sešām klasēm kļuva par Elejas vidusskolas filiāli. Savukārt šajā mācību gadā skolā mācās 22 1. – 4. klases skolēni un darbojas divas pirmsskolas izglītības grupas ar 18 divus līdz četrus gadus veciem bērniem un 19 piecgadīgajiem un sešgadīgajiem.«Novada nostāja patlaban ir tāda, ka darbojas pirmās četras klases un pirmsskola. Saprotot reālo situāciju, šis ir optimālākais variants,» atzīst filiāles vadītāja Velga Launaga, kurā kopā ar bijušo direktori Aiju Melngalvi un pagasta vadītāju Voldemāru Popilu 1993. gadā izloloja sapni par pašiem savu pamatskolu Lielplatonē. Līdz tam skolēni devušies mācīties gan uz Eleju, gan Platoni un Jelgavu. «Pirmajā gadā skolēnu skaits bija virs 80. Pēc tam tas katru gadu bijis mainīgs, bet visvairāk sanāca 1997., 1998. gadā, kad Lielplatonē mācījās 117 bērnu,» atceras V.Launaga, nelielajā skolēnu skaitā vainojot demogrāfisko lejupslīdi. Tās «bedre» gan esot garām, par ko liecina pilnās pirmsskolas izglītības grupas.«Jau kopš 1993. gada, kad skolu atvērām, klīst runas, ka nupat vērs ciet. Nav viegli to klausīties, bet cenšamies šīm runām nepievērst īpašu uzmanību. Kamēr būs bērni, strādāsim! Pildīsim savu sūtību – vecāku pasūtījumu mums!» apliecina filiāles vadītāja.
