Dermatologi: kamēr būs solāriji, ādas ārstiem darbs garantēts.
Pavasari daudzi vēlas sagaidīt mundri un veselīgā izskatā. Biežāk tiek vērtas solārijstudiju durvis, lai iegūtu viegli brūnganu iedegumu. Ādas ārsti atzīst – nav nekā ļauna, ja solārijā sauļojas ar mēru. Pretējā gadījumā vēlāk var izjust nopietnas veselības problēmas. 4. februārī visā pasaulē atzīmēja Pasaules pretvēža dienu, šogad akcents tika likts uz ultravioletā (UV) starojuma kaitīgo ietekmi uz veselību un tā saistību ar ādas vēža attīstību.Brūni kā riekstiLatvijā tāpat kā citur pasaulē saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, kā arī mirstība no tiem ir augsta, un īpaši ādas audzēju izplatībai ir tendence palielināties. Veselības ministrijas Veselības veicināšanas speciāliste Silva Erba uzsver, ka solāriju popularitāte ir viens no noteicošajiem riska faktoriem, kas var izraisīt dažādas ādas saslimšanas, tajā skaitā ādas vēzi. Dermatoloģe Aija Bičevska skaidro, ka bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu un risks saslimt ar ādas vēzi viņiem ir lielāks. Tieši šā iemesla dēļ kopš pagājušā gada septembra līdz 18 gadu vecumam solāriju drīkst apmeklēt tikai ar ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu. «Solāriju iekārtu UV starojuma ietekme uz veselību nav pilnībā izpētīta. Ādas vēzis parasti izveidojas ilgākā laika periodā, bet solāriji kļuvuši populāri salīdzinoši nesen, tādēļ jāpaiet vēl vairākiem gadiem, lai būtu pilnīgi skaidra to ietekme uz ādas vēža attīstību,» atzīst S.Erba. Tomēr ārsti atgādina, ka atkārtota starojuma ietekmē iedegums skar dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē un kļūst sausa. «Nav mazums gadījumu, kad pie manis uz pieņemšanu cilvēki nāk brūni kā rieksti. Viņiem jau ir ādas problēmas, bet tās viņi cenšas noslēpt ar mākslīgā iedeguma palīdzību. Tas ir pavisam aplami. Cilvēkiem ar ādas problēmām solārijs nav nekas labs. Pārsauļošanās dēļ nereti āda lobās vai pārragojas, kļūst cieta, pigmentējas, veidojas melanomas un var attīstīties arī citas ādas slimības, īpaši, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Protams, veseliem cilvēkiem ar labu ādas struktūru samērīga sauļošanās, lietojot UV aizsargkrēmus, nekaitē,» atzīst A.Bičevska. Ilgstošas sauļošanās sekas ir ādas novecošanās un ādas vēža attīstība. Pārāk bieža solārija apmeklēšana bojā ādas šūnas un izmaina to ģenētisko materiālu. Šūnām daloties nepareizi, ar laiku tās var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri un nekontrolējami. Tā attīstās ādas vēzis. Jāsarga acis un dzimumzīmesĀdas novecošanās ir viena no UV starojuma «dāvanām». A.Bičevska brīdina, ka aktīviem solārijmīļiem āda ar gadiem kļūst ļengana, krunkaina, ar tumši brūniem plankumiem. Ļoti svarīgs nosacījums – sauļošanās laikā lietot aizsargbrilles. Pretējā gadījumā acīm iespējams iegūt līdzīgus apdegumus kā ādai, un to sauc par fotokeratītu. Ilgāku laiku nelietojot aizsargbrilles, var veidoties redzes orgāna bojājumi, piemēram, lēcas apduļķošanās jeb katarakta, kā arī acs melanoma. Ļaundabīgā melanoma ir visnopietnākā ādas vēža forma mirstības ziņā. Tā var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā un no visparastākās dzimumzīmes, ko tā arī sauc – melnās dzimumzīmes vēzis. Visbiežāk ādas vēzis pacientiem novērots uz rumpja, bet sievietēm tas nereti mēdz attīstīties uz apakšstilbiem. Ne viss ir sliktsTaču solārijs nav tikai lielais bubulis. S.Erba stāsta, ka atsevišķi pētījumi parādot arī tā pozitīvās puses, piemēram, cilvēkiem, kas sauļojas solārijā, D vitamīna koncentrācija organismā ir pat divas reizes augstāka. Arī minerālu koncentrācija gūžas kaulā viņiem ir ievērojami lielāka nekā tiem, kas nesauļojas. Sauļoties neiesaka: līdz 18 gadu vecumam; cilvēkiem ar dabiski rudiem matiem; ar ādas problēmām, piemēram, pigmenta, neparasti bāliem plankumiem; ar jutīgu ādu (kas cieš no saules apdegumiem, bērnībā guvuši smagus saules apdegumus); ar medicīniskām problēmām un ja viņi lieto medikamentus ar daudzām dzimumzīmēmPieredze Ivars (28) Solāriju kaut cik regulāri apmeklēju piecus sešus gadus. Izdomājies visādus «šausmu» stāstus par iegulšanos jocīgajā kastē ar vāku, pirmo reizi salonā sadūšojos ieiet kādā ziemas vakarā. Galvenais iemesls bija vēlme iegūt tumšāku ādas toni. Lai gan ap savu izskatu ikdienā daudz «neķizinos», latvieša bālums vismaz uz savas ādas nepatīk. Vasarā «ceptuvē» sanāk pabūt retāk, taču arī saulainajā laikā mēdzu apmeklēt solāriju, jo pabūt dabiskajā saulē izdodas reti. Mantojumā no vecākiem esmu saņēmis ko līdzīgu psoriāzei vieglā formā, un ultravioletie stari palīdz noturēt šo kaiti miera stāvoklī. Solārijs ir arī labs līdzeklis, lai tiktu vaļā no izsitumiem, kas pa kādam mēdz uzrasties. Otrs svarīgākais iemesls ir pozitīvās sajūtas, kas rodas pēc pagulēšanas mākslīgajā saulē, sevišķi, kad garastāvoklis dienas beigās ir «zem nulles». Jā, zinu riskus, kas var uzglūnēt, vienā mirklī pārvelkot svītru iepriekš piedzīvotajām relaksējošajām sajūtām. Tāpēc ieklausos salonu darbinieču padomos, lai gan dažkārt ar sauļošanās biežumu varbūt sanāk pārspīlēt. Tādos brīžos domāju – dzīve ir pārāk īsa un drūma, lai sāktu prātot, ka tikai kādreiz kaut kas nepiemetas. Kā būs, tā būs.
