Pagājušās nedēļas nogalē Kataras televīzijas «Al Jazeera» angļu valodas ziņu kanāls parādīja raidījumu, kurā vainoja akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži» pārmērīgā mežu izciršanā. Aptaujātie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes mācību spēki dekāns Dagnis Dubrovskis, profesori Leonards Līpiņš un Ziedonis Sarmulis uzskata, ka tā ir provokācija, ko sagādājuši konkurenti, kam traucē Latvijas kokrūpnieku nostiprināšanās britu tirgū.
Sākoties ekonomiskajai krīzei, Eiropā samazinājās būvniecības apjoms un pieprasījums pēc kokmateriāliem. Līdz ar to kritās arī augoša meža cena, kas līdz tam bija ļoti augsta. Privāto mežu īpašnieki, kam pieder apmēram puse Latvijas «zaļā zelta», uz jauno situāciju reaģēja, samazinot ciršanas apjomus. Tas draudēja ar strauju ražošanas sašaurināšanos mežrūpniecībā, kurā nodarbināti 80 – 90 tūkstoši strādājošo. Valdība glāba mežu nozariDraudīgajā situācijā ar valdības rīkojumu tika palielināta mežizstrāde valstij piederošajos mežos, ko apsaimnieko «Latvijas valsts meži». Līdz šim tajos gadā izstrādāja ap pieciem miljoniem kubikmetru koksnes, bet 2009., 2010. un 2011. gadā – septiņus miljonus. Saskaņā ar valdības apstiprinātu tāmi 2011. – 2015. gadā, sākot no 2012. gada, ciršanas tāme samazināsies un perioda beigās saniegs pirmskrīzes apjomu. Dekāns D.Dubrovskis atzīst: «Sākumā uz valdības lēmumu palielināt valsts mežos ciršanas tāmi raudzījos skeptiski. Taču šobrīd liekas, ka izdarīts pareizi. Latvijā ir daudz pieaugušu un pāraugušu audžu. Esam aizmirsuši, ka Somija un Zviedrija, kas tagad ir plaukstošas, agrāko krīžu laikā savu ekonomiku cēla, izmantojot meža resursus.» Koksnes krāja palielināsZinātnieks apgalvo, ka nav apdraudēta arī Latvijas mežu bioloģiskā daudzveidība, par ko televīzijas sižeta runā ornitologs Māris Strazds. Latvijas flora un fauna pārdzīvojusi, piemēram, pirmās Latvijas brīvvalsts laikus, kad meži aizņēma vien ceturto daļu no valsts teritorijas, bet tagad, kad meži aizņem gandrīz pusi Latvijas, situācija esot labāka. Viņaprāt, televīzijas saceltā ažiotāža saistīta ar to, ka Latvijas kokrūpnieki ir atguvuši krīzē zaudētās pozīcijas britu tirgū un eksports turpina nostiprināties. Profesors L.Līpiņš piebilst, ka koksnes krāja Latvijā ik gadu palielinās par 15 – 20 miljoniem kubikmetru. Tādēļ minētais ciršanas tāmes palielinājums neesot būtisks. Viņaprāt, televīzijas sižets vērsts uz to, lai «Latvijas valsts mežiem» traucētu atjaunot Starptautisko mežu uzraudzības padomes FSC sertifikātu, kuru tie bioloģiskās daudzveidības apdraudējuma dēļ zaudēja pērn. L.Līpiņš domā, ka sertifikāta zaudējuma iemesli nav īpaši būtiski. Televīzijas sižetā minēts, ka Latvijā strādā 150 augstas jaudas mežu kombainu jeb harvesteri, kas katrs, aizvietojot trīsdesmit mežacirtēju, teorētiski varētu izcirst 15 miljonus kubikmetru koksnes. Profesors Z.Sarmulis oponē, ka Īrijā, kas nav mežu zeme, šādu harvesteru esot ap simtu un par to neuztraucas. Sertifikāts jāatgūstImants Krūze, biedrības «Latvijas sertifikācijas padome» valdes priekšsēdētājs, FSC standarta pārstāvis Latvijā, atzīst, ka sertifikāta zaudēšana pierāda, ka ilgtspējīgas saimniekošanas lietās tomēr ir problēmas. Tās saistoties ar meža augsnes degradāciju, kā arī nepietiekami efektīvu vides uzraudzības sistēmu. Šogad divas no astoņām «Latvijas valsts mežu» mežniecībām Ziemeļkurzemē un Rietumvidzemē FSC sertifikātu plāno atgūt.
