«Daži jau saka – senos laikos nebija logopēda, bet tāpat visi iemācījās runāt. Jā, var gadīties, ka ar laiku vieglākās skaņas arī «aiziet», taču mūsdienās jau 1. klasē jāprot lasīt un rakstīt. Ja bērns, piemēram, š vietā teiks s, viņš tā arī rakstīs. Līdz ar to radīsies kļūdas un cietīs mācību process,» valodas problēmu ignorēšanas sekas raksturo logopēde Irēna Šeļegova. Viņa norāda, ka vecākiem nevajadzētu satraukties par kļūmēm bērna runā līdz aptuveni piecu gadu vecumam, bet gan atcerēties, ka valodas attīstību veicina labvēlīga vide un skaidra komunikācija ar savu atvasi.
«Valoda veidojas pakāpeniski, un katram tā ir citāda. Kad mazulis piedzimis, viņam vajadzētu būt gatavam uztvert skaņas, no kurām vēlāk veidot vārdus un tos izrunāt. Arī mēles muskulis līdzīgi kā viss organisms attīstās pakāpeniski. Gada vecumā bērns vienkārši nespēj uzreiz sākt pareizi runāt,» stāsta logopēde I.Šeļegova. Viņa skaidro, ka valodiņa palēnām raisās līdz aptuveni piecu gadu vecumam, kad ir pieļaujama, piemēram, šļupstēšana un vairāku skaņu neizrunāšana. Īpaši r, kura tiek uzskatīta par grūtāko skaņu, kas var «ķerties» līdz pat septiņu gadu vecumam. Tāpēc vecākiem nevajadzētu pārlieku uztraukties, ka trijos četros gados mazais vēl skaidri neizsakās.Rezultātam vajadzīgs laiksTaču piecos gados bērnam jau būtu jāizrunā š, ž, č, dž, kā arī ļ, ķ un ģ. Tomēr dažkārt tas nenotiek, tāpēc palīgā nāk logopēdi, kuri strādā visās Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. I.Šeļegova, kura darbojas bērnudārzā «Pasaciņa», stāsta, ka rudenī tiek pārbaudīti visi piecus un sešus gadus vecie bērni. Izglītības iestādē ir piecas vecākās un sagatavošanas grupas. No tām individuāls darbs ar logopēdu nepieciešams aptuveni 30 bērniem.«Tas ir daudz, bet viņu skaits arī īpaši nemainās. Cik sagatavošanas grupas bērnu aiziet, tik viņu vietā atnāk jauni,» teic speciāliste, piebilstot, ka lielākoties pirmsskolēniem problēmas sagādā tieši šņācošās skaņas, kad, piemēram, š bērns aizvieto ar s. «Skatāmies, kura sistēma nav nostrādājusi – vai bērns skaņas nesadzird, vai arī mēles muskulis neieņem pareizo stāvokli, kas arī visbiežāk gadās,» turpina I.Šeļegova. Viņa atklāj, ka sākumā, kā sportistam iesildoties, tiekot veikti artikulācijas aparāta vingrinājumi, tad bērnam iemāca saukt skaņu vienu pašu. Kad tas apgūts, mazajam tā jāizrunā zilbēs, tad vārdos, vienkāršos teikumos, līdz skaņa plūst arī sarunvalodā. «Vecāki dažkārt domā: kas tad tur – aizvedīs pie logopēda, viņš to š vai ž ātri ierādīs, un bērns runās. Taču jāiziet visas pakāpes, lai tas notiktu. Tas prasa laiku,» teic speciāliste.Ieklausīties lapu čaboņāLai process noritētu veiksmīgi, tajā aktīvi jāiesaistās arī vecākiem, pārliecināta logopēde. «Valodas attīstībā pirmkārt svarīga laba, draudzīga gaisotne. Ja bērnu uzrunās stingri un pamācošā tonī, uztvere nobloķēsies. Tāpat nozīmīgi, cik daudz un skaidri vecāki runā ar savām atvasēm. Tas būtu jādara lēnām, izrunājot visas skaņas, kā arī jāmāca mazajam ieklausīties skaņās un komentēt darbību. Iesaistīt visas maņas,» stāsta speciāliste. Piemēram, rudenī kopā klausīties, kā čab labas, lūgt bērnam izrunāt to, pateikt skaņu, ar ko sākas vārdiņš, izveidot č no lapām. Būs jautri un interesanti, turklāt valodai veidosies raitāks plūdums, norāda logopēde. ViedoklisIlze Lomakina, Glūdas pirmsskolas izglītības iestādes «Taurenītis» metodiķe Jau vairākus gadus pievēršam pastiprinātu uzmanību bērnu valodas problēmām. Jāatzīst, to kļūst aizvien vairāk. Ceturto mācību gadu «Taurenītī» darbojas speciālā programma, kurā strādāju ar bērniem, kuriem ir valodas attīstības grūtības. Mums ir arī sava logopēde Viktorija Čapule. Lielākā uzmanība tiek pievērsta sagatavošanas grupas audzēkņiem, kas rudenī ies uz skolu. Kopā ar logopēdi esam viņiem izstrādājuši speciālus testus. Tajos, piemēram, bērnam jāizlasa vārds un jāatrod atbilstošs attēls, kā arī tiek pārbaudīti matemātiskie priekšstati. Ar vecāku piekrišanu darbojamies arī ar piecus gadus veciem bērniem, taču šo darbu vajadzētu sākt vēl gadu ātrāk. Diemžēl tam pietrūkst finansējuma, kā arī speciālistu. Patlaban no 83 audzēkņiem 14 apmeklē logopēdu un tikpat darbojas speciālajā programmā. Domājot par valodas attīstības problēmām, grūti pateikt, kas tieši tās rada. Droši vien viss kopā. Gan nepilnvērtīgs uzturs, piemēram, bērnam vajadzētu bieži grauzt burkānus, kas attīsta žokli, gan nepareiza stāja, kas atstāj sekas arī uz valodas attīstību, gan fakts, ka vecāki maz runā ar savu atvasi. Vieglāk viņu nosēdināt stundām ilgi pie televizora vai ļaut spēlēt spēlītes. Daudzi uzskata, ka pietiek ar to, ko darām bērnudārzā. Protams, strādājam ar pilnu atdevi, bet arī vecākiem būtu vairāk jāiesaistās.
