Šodien Jelgavas muzejā durvis ver izstāde «Sveiciens no Mītavas. Vecais ģimenes albums».
Izstādes, ko pulksten 15 atklāj Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, žanru nosaukt nemaz nav tik viegli. Ekspozīcijas, kam vienlaikus piemīt gan mākslinieciska, gan vēsturiska vērtība.Trīs autori, kas šajās dienās viesojas Jelgavā, to dēvē par izstādi dialogu. Laikmetu dialogu, kultūru dialogu, vides dialogu. Pēc iecerētās koncepcijas par dialoga dalībnieku kļūst arī vide ārpus muzeja. Tā ir pilsēta ar savu sarežģīto likteni, kam gadsimtu gaitā nācies mainīt ne tikai ārējo veidolu, bet arī nosaukumu (tāpēc sveiciens no Mītavas – mākslinieku senči Levini, kuru ģimenes albuma nosacītās sastāvdaļas izliktas skatītāju apskatei, atbilstoši tā laika dokumentiem mita pilsētā ar šādu nosaukumu, vārds Jelgava jau saistās ar neatkarīgu Latvijas valsti).Izstādi var uzlūkot arī kā dialogu starp ebreju tradīciju vēsturisko mantojumu un krievu avangarda mākslu – tieši šajā jomā autori izpaudušies savā radošajā dzīvē. Laikmetu dialogsNeviens no trim autoriem nekad nav dzīvojis Mītavā vai Jelgavā. Toties izstādes centrā ir Dora Levina, Annas Zimoņenko vecmāmiņa, kas 1901. gadā piedzimusi tieši mūsu visiem tik pazīstamajā pilsētā kā trīspadsmitais bērns ebreju friziera Jakova Levina Lībe-Gites ģimenē.Lai tuvāk izzinātu savu ciltskoku, kā informācijas avots izmantots arī Latvijas Valsts vēstures arhīva digitalizētais projekts «Raduraksti». Tieši tur, kā «Ziņām» pastāstīja A.Zimoņenko, rasta pieeja tai laikā dzimušo personu reģistriem, tai skaitā ebreju rabināta metriku grāmatām. No 19. gadsimta beigām līdz 1915. gadam, kad lielākā daļa ebreju no Jelgavas (Mītavas) tika izraidīti sakarā ar Pirmā pasaules kara frontes tuvošanos, pēc šā vēstures avota datiem, mūsu pilsētā mitušas vismaz simt personu ar uzvārdu Levins.Veco ģimenes albumu fotogrāfijas un jūgendstila grafiskie motīvi attēlu aizmugurē, izmantojot kolāžas principu, izstādē kļuvuši par savdabīgiem mākslas objektiem. «Sveiciens no Mītavas» – šādus uzrakstus var redzēt uz 100 gadu vecām pastkartēm ar pilsētas attēliem.Iedzīvotāji attēlos saglabājušies tādi kā pirms 20. gadsimta lielajām kataklizmām. Fotoliecības atšķirībā no dokumentu glabātājiem bez satricinājumiem pārdzīvojušas karus un evakuācijas, varu un valdību maiņas, revolūcijas un emigrāciju.Pieci vecākie izstādes centrālās varones D.Levinas brāļi un māsas no 1904. līdz 1907. gadā laimes meklējumos šķērsojuši Atlantijas okeānu. Pārējie Levini, līdz tam sūtījuši uz Ameriku «sveicienus no Mītavas», 1915. gadā kļuva par bēgļiem brūkošajā Krievijas impērijā. Ņujorka, Kremenčuga, Maskava, Hamburga – tur meklējamas Levinu ģimenes tālākās gaitas. Arī izstādes autoru, kas pašlaik mitinās gan Maskavā, gan Hamburgā.Kultūru dialogsIzstādes autori, paužot savu skatījumu uz 20. gadsimta sākuma Jelgavu (Mītavu), centušies uzsvērt to kā kultūras dialogā integrētu pilsētu, kurā veiksmīgi sadzīvojušas un attīstījušās latviešu, krievu, vācu un ebreju kultūras. To apliecina pilsētā iznākošas avīzes latviešu, krievu un vācu valodā, attēlos redzamas gan kristiešu baznīcas, gan ebreju sinagoga.Valodas pamats ir alfabēts, tāpēc nav nejauša Romana Faieršteina grafisko ciklu iekļaušana izstādē. Viens no tiem – «Ivrita arhitektūras fantāzijas» – attēlo mūsu izpratnei savdabīgos ebreju alfabēta 22 burtus. Šīs grafiskās zīmes pabijušas līdzīgā izstādē Hamburgā, bet 26 «Latīņu alfabēta burti jūgendstilā» pirmizrādi piedzīvo tieši Jelgavas izstādē.Vides un telpas dialogsTā kā visiem izstādes autoriem ir arhitekta izglītība, ne mazāka nozīme kā saturam piešķirta arī eksponātu izvietojumam. Izstādi papildina kontekstam atbilstoši eksponāti no Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fondiem, uzsverot, ka Levinu ģimenes lietotie priekšmeti bija tipiski tā laika jelgavnieka sadzīves atribūti. Iekšējais loks simbolizē ģimenes iekšējo dzīvi, kamēr apkārt, pie muzeja zāles sienām, izvietojusies ārējā pasaule.Pēdējā instalācija simboliski attēlo mākslinieku ģimenes dzimtas koku – saknes Latvijā, bet zari aizstiepušies uz Krieviju, Ukrainu, Vāciju un Ameriku.
