Mazinājies lauku skolēnu pulciņš, kas piedalās eksakto mācību priekšmetu olimpiādēs un tādējādi vēlāk sekmīgāk varētu studēt darba tirgū vairāk pieprasītajās inženierzinātnēs. Tādēļ Jelgavas novada Izglītības pārvalde nākamvasar Staļģenē nolēmusi rīkot nedēļu ilgu radošo nometni skolēniem, kurus tomēr interesē matemātika, fizika un ķīmija.
Jelgavas un Ozolnieku novadu fizikas olimpiādē janvāra beigās Ozolnieku vidusskolā piedalījās 10 skolēnu: devīto klašu konkurencē – četri, desmito – tikai viens, vienpadsmito – trīs un divpadsmito – divi. Līvbērzes vidusskolas skolotāja Valija Cimmere atzīst, ka skolēnu aktivitāte šajā virzienā ir pārāk maza. Viņa piemin pirmskrīzes laiku, kad pagasti prēmēja savus labākos olimpiāžu dalībniekus. Viņasprāt, arī Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotie olimpiāžu uzdevumi varētu būt jauniešiem pretimnākošāki. Elejas vidusskolas direktore un fizikas skolotāja Sarmīte Balode atzīst, ka krietni mainījusies olimpiāžu uzdevumu būtība. Nepietiekot ar to, ka skolēns, risinot uzdevumu, prot prasmīgi savirknēt formulas. Tagad skolēnam pašam prasa izdomāt, ko viņš varētu izmērīt, izrēķināt, vērojot, piemēram, ledus kušanu. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa stāsta, ka pedagogi, gatavojot olimpieti, strādā ārpus mācību stundām. Lauku fizikas vai ķīmijas skolotājam, kam parasti sanāk strādāt vienlaikus vairākās skolās, atrast papildu laiku individuālajam darbam ar spējīgu skolēnu ir sarežģīti. Mazo olimpiešu skaitu viņa skaidro ar skolēnu skaita samazināšanos. Lai tomēr veicinātu lauku jauniešu interesi par eksaktajiem priekšmetiem, šovasar Jelgavas novads rīkos skolēnu nometni, kurā plānots iesaistīt ap četrdesmit audzēkņu. Tā tikšot veidota kā valsts mēroga eksakto priekšmetu līderu nometne «Alfa», kas Latvijā tiek rīkota jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Ozolnieku novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle teic, ka vēlētos sadarboties, lai šādā nometnē piedalītos arī viņa pašvaldības skolēni.
