Pēc kriminālpolicijas ziņām, salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo ceturksni šogad nozagto automašīnu skaits ir divkāršojies.
Pēc kriminālpolicijas ziņām, salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo ceturksni šogad nozagto automašīnu skaits ir divkāršojies. 1998. gadā šajā laika posmā nozagtas 13 automašīnas, šogad līdz 20. martam – jau 25.
1998. gadā līdz 20. martam reģistrēti 236 kriminālpolicijas kompetencē esošie likumpārkāpumi, bet šogad to jau ir 330.
Bieži notiek dažādas zādzības, laupīšanas, nereti ļoti nežēlīgas un pat ar cilvēku upuriem.
«Īpašu vietu» starp šiem gadījumiem
ieņem automašīnu zādzības, kuru skaits pērn palielinājies gandrīz divkārt. 1998. gadā reģistrēti 82 automašīnu zādzību gadījumi.
Atklāti sakot, no automašīnu zagļiem neviens autovadītājs nejūtas simtprocentīgi pasargāts. Gan tāpēc, ka nozog pat ar vismodernāko signalizāciju aprīkotos auto, gan arī tāpēc, ka policijai šie noziegumi joprojām paliek starp visgrūtāk atklājamiem.
Par zādzību policijai neziņo
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka piekrīt, ka pašlaik ir ļoti maz automašīnu zādzību izdodas atklāt. Nereti cietušie zagļiem samaksā izpirkuma maksu, lai dabūtu savu auto atpakaļ, bet policijai par zādzību netiek pat paziņots. Diemžēl, samaksājot prasīto naudu, mašīnas īpašniekam vēl nav nekādas drošības, ka auto atkal netiks nozagts un par to nebūs jāmaksā vēlreiz.
Pavisam nesen Jelgavā bijis mašīnas zagšanas gadījums. Drīz vien nozagtā auto saimniekam piezvanījis kāds Sergejs un stāstījis: zināt, es atradu jūsu mašīnu; par attiecīgu samaksu jūs savu auto varētu dabūt atpakaļ. Izmisušais īpašnieks sagrabinājis vajadzīgo izpirkuma summu un domājis, ka viss ir kārtībā. Taču pēc pāris nedēļām mašīna atkal nozagta. Atkal zvanījis Sergejs, kas «netīšām atradis» mašīnu, un pieprasījis naudu…
Kriminālpolicijas priekšniece atzīst, ka tagad Jelgavā ir izplatīti noziegumi, kas Rīgā bija aktuāli pirms diviem gadiem.
Ir novērots, ka nereti mašīnas nozog neilgi pēc tam, kad auto pabijis servisā. Parasti šīs mašīnas nozagtas bez uzlaušanas. Progresējot tehnikai, arī auto zagļi ir kļuvuši «profesionālāki» un ātrāki. Bieži mašīnas «pazūd» ļoti īsā laika sprīdī, turklāt tās nenosargā pat modernākās signalizācijas
ierīces.
Tomēr Zenta Tretjaka var minēt arī daudzus gadījumus, kad automašīnu zaglis tiek noķerts.
Pēc pakaļdzīšanās aiztur zagļus un auto
18. martā, veicot operatīvos pasākumus, Ceļu policijas un Kriminālpolicijas darbinieki patrulēja pilsētā un aizturēja automašīnas zagļus.
Īsi pirms pieciem vakarā policisti RAF rajonā ieraudzīja, kā no
automašīnas «VW Golf» izkāpj vīrietis un tuvojas nesen pagalmā novietotai automašīnai «Audi 80». Viņš atslēdza durvis, iedarbināja mašīnu un lielā ātrumā brauca projām. Tam pakaļ devās «golfs». Kriminālpolicijas darbinieki, kas notiekošo redzēja, tūdaļ sāka sekot ar savu personīgo automašīnu. Pa rāciju viņi par notikušo paziņoja ceļu policijas darbiniekiem. Nozagtā automašīna brauca ļoti lielā ātrumā. Kad zagļi pamanīja sekošanu, «golfa» vadītājs neļāva policistiem savu auto apdzīt. Pēc vairāk nekā stundu ilgas vajāšanas policistiem tomēr izdevās apdzīt gan «golfu», gan arī nozagto auto. Tikuši priekšā, policijas darbinieki savu mašīnu novietoja šķērsām ceļam, rezultātā automašīnas
sadūrās un zagļi tika aizturēti.
Tas notika Bauskas rajonā pirms Iecavas.
No četriem aizturētajiem likumpārkāpējiem viens ir pierakstīts Jelgavā, divi Salaspilī, bet ceturtais – Rīgā.
Izmeklēšanas sākumā visi aizturētie noliedza, ka ir zaguši mašīnu, tomēr viņu vaina ir pierādīta, un lieta nodota prokuratūrai.
Kriminālpolicijā par kļūdām nerāj
Pašlaik Jelgavas Kriminālpolicijā strādā 40 štata darbinieku, no tiem septiņas ir sievietes. Zenta Tretjaka Kriminālpolicijas priekšnieces amatu ieņem kopš 1995. gada. Pašlaik viņas vadītais kolektīvs esot draudzīgs un izpalīdzīgs. Kriminālpolicijas priekšniece atzīst, ka nereti viņa saviem darbiniekiem ir kā vecākā māsa, kas palīdz ar padomu un vajadzīgajā brīdī arī «sapurina», tiesa gan, viņa nekad nepaaugstina balsi.
– Man pašai nepatīk, ja uz mani bļauj, – stāsta Z.Tretjaka, – tādēļ negribu arī kliegt uz kolēģiem. Uzskatu, ka daudz lielāks labums ir nevis no rāšanas, bet gan no izrunāšanās. Cilvēkam ir jāpaskaidro, kur bijusi viņa kļūda un kāds tai var būt rezultāts. Tikai tad varēs rēķināties ar to, ka nākamreiz viņš vairs šādi nekļūdīsies.
Zenta Tretjaka atzīst, ka var paļauties uz saviem darbiniekiem.
Papildina zināšanas FIB kursos
Šā gada sākumā Zentai Tretjakai bija iespēja piedalīties astoņas nedēļas ilgos Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) organizētos kursos Budapeštā.
– Mācījāmies kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Ungārijas. Latvijas 16 cilvēku lielajā grupā biju vienīgā sieviete. Kursi notika angļu valodā, un, lai arī visiem bija tulki, kursantiem katru dienu stundu vajadzēja veltīt angļu valodas apgūšanai. Regulāri tika organizētas ekskursijas pa skaisto pilsētu, tomēr mācības ritēja saspringtā ritmā. Katru dienu nodarbības sākās septiņos no rīta un ilga līdz pat pieciem vakarā. Sākumā bija neliels šoks, ka sievietēm fizkultūras nodarbības notika kopā ar vīriešiem, jo līdz šim esmu pieredzējusi, ka daiļā dzimuma pārstāves tomēr tiek mazliet «pasaudzētas». Mācību laikā bija jākļūst arī par laupītāju un jāaplaupa banka, bija jāmācās šaut no dažādām pozīcijām un jādara vēl daudzas lietas, kas Latvijā netika mācītas.
Lai arī sākumā negāja viegli, Zenta Tretjaka ir gandarīta, ka spējusi to izturēt. Pēc Budapeštas fizkultūras viņa jūtoties daudz stiprāka un tagad regulāri cenšoties izbrīvēt laiku fiziskām nodarbēm, mudinot to darīt arī savus darbiniekus. Kriminālpolicijas priekšniece atzīst, ka Budapeštā mācības organizētas ļoti augstā līmenī un darīts viss, lai kursanti neilgotos pēc mājām. Pirmās divas dienas Latvijā pat bijis grūti attapties no Budapeštas pavasara, krāšņuma un šika.
Zenta Tretjaka atzīst, ka viņas prombūtnes laikā Kriminālpolicijas darbinieki lieliski tikuši galā ar darbu. Diemžēl priekšnieces prombūtnes laikā tika nozagtas 22 automašīnas. Vienu no šīm zādzībām izdevās atklāt.
