Vēl pērn Jelgavā naudu laimēt un zaudēt bija iespējams astoņās vietās, bet šogad ar spožiem uzrakstiem uzspēlēt aicina jau 12 spēļu zāļu. Paplašinātas un atvērtas no jauna, tās cer atgūt klientus, ko pazaudēja krīzes karstumā. Tādu optimismu gan nemana pašvaldības budžeta ieņēmumu plānos, jo šogad azartspēļu nodoklī tā domā iekasēt pēdējos piecos gados zemāko summu. Spēlmaņu nozares asociācija vērtē – situācija stabilizējas, bet vēl nevarot teikt, ka cilvēki atkal ļautos azartam par maksu.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datu bāzē pēdējo trīs gadu laikā Jelgavā spēļu zāļu skaits nav bijis mazāks kā 12, «Ziņām» vēsta inspekcijas priekšniece Signe Birne. Piemēram, 2008. gada 1. jūlijā bija reģistrētas 19 zāles ar 574 automātiem, bet 2009. gada 1. septembrī – vairs tikai 12 ar 309 automātiem. Tikpat laimētavu bijis arī pērn oktobrī un saglabājies pašlaik, vien aparātu skaits pagājušajā gadā mazliet sarucis, bet tagad atkal sasniedzis 310.Pašvaldības sniegtā informācija (grafikā) gan atšķiras, norādot būtiski mazāku zāļu skaitu. Jelgavas Domes preses pārstāve Egita Veinberga skaidro, ka pašvaldība devusi ziņas par zālēm, kas attiecīgajā laikā tiešām strādājušas un maksājušas nodokļus, jo reģistrētu komersantu azartspēļu biznesā Jelgavā ir vairāk. Spēlē jauni biznesmeņiRunāt par krīzes ietekmi uz biznesu un to, vai situācija uzlabojas, Jelgavas spēļu zāļu saimnieki atteicās, aizbildinoties, ka šī ir specifiska nozare. Tomēr pilsētas ielās vērojams, ka laimētavām acīmredzot klājas aizvien labāk, jo blakus autoostai SIA «Alfor» nupat pārņēmusi visu ēku, bet «Olympic Casino» no «Pilsētas pasāžas» telpām pārvācies uz Pasta ielu, kur savulaik spēļu automātus izvāca cits uzņēmējs. «Pašlaik notiek stabilizācija, bet 2007. gada līmeni nesasniegs vēl ilgus gadus,» vērtē Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Ģirts Ludeks. Saskaņā ar asociācijas datiem 2007. gadā laimētavas nodokļos un nodevās samaksājušas teju 52 miljonus latu. Pērn nozares apgrozījums bija tikai 94 miljoni, bet valstij un pašvaldībām no šīs summas tika 24,5 miljoni latu. Faktu, ka Jelgavā pēc dīkstāves atvērtas jaunas spēļu zāles, Ģ.Ludeks skaidro ar firmu centieniem atrast labāko klientu pievilināšanas veidu. «Azartspēļu reklāma ir aizliegta, bet preču zīmes drīkst likt,» viņš stāsta, ka lielākām telpām var uzlikt milzīgākus zāles nosaukuma burtus un gaismas reklāmas vismaz uz ēkas. «Acīmredzot Jelgavā situācija nav tik slikta – cilvēki var atļauties tērēt naudu izklaidei, jo nerentablas zāles neviens neturēs,» viņš saka. Spēlmaņa portrets gan krīzes ietekmē nav daudz mainījies – tas ir vidēji situēts vīrietis vecumā virs 30 gadiem, taču tagad tipiskam veiksmes meklētājam ir savs bizness. Zāļu saimnieki apgalvo, ka vairums klientu turp dodas ar veselīgu attieksmi laimēt naudu un izklaidēties. Citāds viedoklis valda sabiedrībā – SKDS aptaujā katrs piektais paudis viedokli, ka «spēļu elles» klienti turp iet atkarības dēļ. Par katru automātu 1680 latu Likums liek no katra lata, kas iemests automātā, uzņēmējam vismaz 80 santīmu atdot atpakaļ klientiem. Ģ.Ludeks gan uzsver, ka Latvijā zāļu saimnieki ir dāsnāki. Veiksmes meklētāju makos laimestu veidā nokļūstot pat 90 procentu no automātos atstātās naudas. Atbilstoši likumam ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā ieskaitāmi valsts budžetā, bet 25 procenti paliek pašvaldības budžetā. Kādreizējā Jelgavas rajonā spēļu zāles pašlaik ir tikai pilsētā. Ģ.Ludeks skaidro, ka par katru spēļu automātu neatkarīgi no tur apgrozītajiem latiem uzņēmēja pienākums ir gadā nodoklī samaksāt 1680 latu, bet katra spēļu zāle vēl maksā arī gada nodevu 3000 latu apmērā. Piemēram, par 310 automātiem gada nodokļa summa aprēķināta 520 800 latu, no tās 390,6 tūkstoši ieskaitāmi valsts budžetā, bet 130,2 tūkstoši nonāk pašvaldības budžetā.Uz nodokļu kāpumu cerību navŠogad valsts no spēļu biznesmeņiem nodokļos un nodevās iecerējusi iekasēt 12,8 miljonus latu (pašvaldības – 3,6). Konsolidējot budžetu, Finanšu ministrija piedāvājusi no spēlmaņiem iegūt vēl pāris miljonus latu, palielinot nodevu likmes. S.Birne no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas gan teic, ka vēl rūpīgi jārēķina, jo jau pērno gadu puse laimētavu beigušas ar zaudējumiem. Arī Ģ.Ludeks uzsver, ka, augot nodokļiem, valsts būs tikai zaudētāja, jo tad tiks samazināts automātu skaits, turklāt daļa uzņēmēju sašaurinātu biznesu. Tādējādi par katru spēļu zāli netiktu iekasēti vēl 3000 latu gadā. «Valsts varētu iegūt, sakārtojot interneta jomu,» viņš stāsta, ka pašlaik tīmekļa azartspēļu rīkotāji reģistrējušies Maltā un citās ofšoru valstīs. Ja tie sāktu maksāt nodokļus, budžetā ienāktu līdz diviem miljoniem latu gadā.
